Džosera piramīdas izpēte (2005-2008).
Sekmīgā Karnakas tempļu izpēte latviešu speciālistiem pavēra ceļu uz ievērojamo Pasaules kultūras mantojumā iekļauto Džosera piramīdu. 2005. gadā Ēģiptes Senlietu augstākā padome uzdeva Latvijas zinātniskajai ekspedīcijai noskaidrot un dokumentēt šīs pasaules vecākās akmens piramīdas ārējo sienu un pazemes telpu stāvokli.
Džosera pakāpienu piramīda celta apmēram pirms 4700 gadiem, un to uzskata par vecāko akmens piramīdu pasaulē. Piramīda paceļas virs Ēģiptes Senās valsts III dinastijas valdnieka Hora Netjeriheta jeb Džosera (2667 – 2648 p.m.ē.) kapavietas un uzbūvēta augstā priestera Imhotepa vadībā, par ko liecina arheologu atrastās Džosera skulptūras pamatnē iecirstie hieroglifi. Par piramīdas būvniecību, ne arī par tās kādreizējo izskatu, hieroglifu teksti nekādas citas ziņas nesniedz. To nepiemin arī antīko autora avoti. Līdz pat 20. gadsimta sākumam, kad uzsāka sistemātisku arheoloģisko izpēti, piramīdas apakšdaļu un apkārtējo tempļu drupas slēpa smilšu slāni.
Lielāko ieguldījumu Džosera piramīdas kompleksa izpētē devis franču arhitekts un ēģiptologs Žans Filips Lauērs (1902-2001), kurš atklāja arheoloģiskajos izrakumos atsegtajās drupās seno celtņu izvietojumu, konstrukcijas un iespējamo arhitektonisko veidu. Tika izpētītas vecākās akmens kolonas, sienu fragmenti, celtņu funkcionāla nozīme un pakāpienu piramīdas apakšzemes struktūras. Ž. F. Lauērs sniedzis arī pirmo piramīdas virszemes un apakšzemes konstrukciju būvniecības konceptuālo modeli.
Pēc Lauēra nāves pētījumi pakāpienu piramīdā netika turpināti. Tādējādi Latvijas zinātniskā ekspedīcija kļuvusi par Lauēra darba tiešo turpinātāju. Trijos gados tika organizētas sešas izbraukumu sezonas, kurās piedalījās dažādu nozaru speciālisti.
…
