Senās Amerikas civilizācijas

Tikai XIX gadsimtā Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā pamodās interese par Centrālās Amerikas senajām civilizācijām. Pirmie pētnieki bija pašaizliedzīgi entuziasti, kurus vilināja piedzīvojumu romantika un dedzīga vēlēšanās atšķirt vēl nezināmu cilvēces vēstures lappusi. Viņiem sekoja speciālisti – arheologi, etnogrāfi, to vidū arī paši meksikāņi. Pamazām atklājās brīnumainas, vienreizīgas civilizācijas kontūras, kuru diženums pētniekiem aizrāva elpu: maiji, inki, acteki un citi varēja cienīgi nostāties blakus babiloniešiem, indiešiem un senajiem ēģiptiešiem. Jaunatklātā civilizācija izvirzīja daudz nopietnu zinātnisku problēmu, bet tā arī deva ieganstu spekulatīviem minējumiem un sensācijām. Noslēpumainības atmosfēru sabiezināja tas fakts, ka Jukatanas pussalas un Hondurasas necaurejamajos mūžamežos ilgi saglabājās “baltie plankumi” – vietas, kur mūsdienu cilvēks nebija spēris kāju.
Viens no Amerikas seno civilizācijas vēstures “viscietākajiem riekstiem” –indiāņu rakstības atšifrēšana. Gar to simts gadu bija pūlējušās vairākas zinātnieku paaudzes, taču izšķirīgi panākumi netika gūti, noslēpumainie zīmējumi uz gumijkoka loksnes un akmenī cirstās zīmes savu noslēpumu neatklāja. Titāniskā darbā, izmantojot gan visas iepriekš uzkrātās atziņas, gan jaunākos tehnikas sasniegumus, Juris Knorozovs sasniedza mērķi. Viņš kļuva par starptautiski atzītu autoritāti, ko min blakus Ž.F. Šampolionam un citiem lielajiem seno tautu rakstu zīmju atšifrētājiem.…