Senākā kuģniecība Baltijas jūrā

Pie senākās kuģniecības perioda pieskaita laika posmu no 9.gt. p.m.ē. līdz 8.gs. mūsu ērā, kas uzskatāms par vikingu laikmeta sākumu. Šajā laika posmā bijuši trīs nozīmīgi posmi šī reģiona apdzīvotībā:
1.Pirmo iedzīvotāju ienākšana Latvijas teritorijā 9.gt. p.m.ē. Ir izteikta hipotēze, ka šie iedzīvotāji ir bijuši pietiekoši drosmīgi un prasmīgi, jo spējuši sekot ledājam, kurš atkāpies ziemeļu virzienā. Ir atrasti arī pietiekoši attīstīti darbarīki-kaula trīsšķautņu duncis ar apmēram 1500 līkloču ritmā novietotiem ieurbumiem atrasts Lubānas ezerā. Tas tikai liecina par vidējā akmens laikmeta mednieku un zvejnieku meistarību. Taču par kuģošanas prasmi šai laikā neapstrīdami neliecina nekas. Vienīgais pierādījums, kas liek tā domāt ir tas, ka pirmo iedzīvotāju apmetnes atradušās ūdenstilpņu tuvumā.
2.3.-4.gt. p.m.ē. mijā no Rietumsibīrijas un Urālu kalniem Austrumbaltijā ienāk somugri. Bet somugri neatstāj nekā no kuģošanas līdzekļiem.
3.2.gt. p.m.ē. Latvijas teritorijā sāk ienākt indoeiropieši. Indoeiropieši ir piekrastes kuģotāji, un tieši indoeiropiešu ietekmē sākas jauns posms Baltijas jūras kuģniecībā.…