Romas impērijas laikos par nozīmīgāko pilsētu neviens nejautāja. Roma bija lielākā pilsēta un visas zināmās pilsētas valdniece. Arī vēl šodien ir saglabājušies izteicieni, kas apliecina Romas diženumu: visi ceļi ved uz Romu; ja esi Romā, rīkojies kā romietis; Romu nevar uzcelt vienas dienas laikā. Bet kāpēc? Kas padarījis Romu tik varenu? Protams, viedokļi var atšķirties, un tas tā viennozīmīgi arī būs, bet es domāju, ka tas ir tieši kultūras dēļ. Šajā referātā mēģināšu pierādīt savas domas, rakstot par izcilajiem sasniegumiem mākslā un arhitektūrā, zelta laikmetu literatūrā, kā arī zinātni un izglītību.
Lai vispār sāktu runāt par Romas kultūru, vispirms vispārīgi nedaudz jāapskata Etrusku un grieķu kultūras, jo romieši jau sākotnēji prata izmantot citu tautu sasniegumus savā labā.
Etruski bija Itālijā dzīvojoša tauta, kuru dzīve balstījās galvenokārt uz lopkopību un lauksaimniecību. Augstu meistarību tie sasniedza metālu kausēšanā, keramikā un spoguļu izgatavošanā. Etruski cēluši arkas un tiltus, lietojuši dzelzs un bronzas arklus.
Viņi būvējuši pilsētas, orientējot tās pēc debespusēm, iezīmējot mirušajiem paredzēto rietumu pusi, no dzīvajiem labvēlīgās austrumu puses. Tām raksturīga ielu krustošanās centrā, regulārs plānojums. Īpaša loma arhitektūrā bija ar dievu skulptūrām izrotātiem vārtiem, kas veidoja pārrāvumu pilsētas sienā. Vārti savienoja apkārtējo pasauli ar svēto pilsētas iekšpusi, ko no citām pusēm norobežojis mūris.
Etrusku izcelsmes valdnieki Romā valdījuši vairākus gadsimtus. 6.gs. beigās tie atbrīvojās no kundzības. Un Romieši tajā laika posmā tad arī pārņēma ceļu būvniecības tradīcijas, ūdensvadu un kanalizācijas ierīkošanu, pilsētbūvniecības un velvju arhitektūras principus, rakstību, tradīcijas, zīlēšanas māku, metalurģijas, amatniecības un citas prasmes.
Viņi paši arī bija lieliski grieķu keramikas atdarinātāji. Un tie esot arī pārņēmuši daudzus grieķu panteona dievus, mitoloģiskus tēlus un alfabētisko rakstību.
Kad hellenizācijas periodā labākas dzīves meklējumos Grieķiju labprātīgi atstāja daudzi intelektuālās elites pārstāvji: arhitekti, skulptori, dzejnieki, dramaturgi, aktieri, zinātnieki, sengrieķu kultūra īpaši izplatījās Vidusjūras reģiona zemēs, jo jaunajās apmetnes vietās viņi turpināja izplatīt savu kultūru, uzslāņojot tai vietējo zemju sasniegumus, tradīcijas.
Tādēļ nav brīnums, ka romieši, 2. gs. p. m. ē. iekarojuši Grieķiju, diezgan nesaudzīgā veidā veseliem kuģiem izveda no šīs zemes statujas, vāzes, dažādus greznumpriekšmetus, grāmatas un citas kara trofejas. Daudzi par seno grieķu mākslas darbiem saka, ka tie saglabājušies vienīgi romiešu kopijās. Mūsdienās bieži vien tā arī sauc grieķu – romiešu kultūra. …
