Senās Romas meistari bijuši izcili arhitekti. Viņi radījuši grandiozus ansambļus un inženiertehniskās būves, kā arī izcilus reālistiskā portreta paraugus tēlniecībā. Viņi gleznojuši lieliskas freskas, darinājuši brīnišķīgas mozaīkas un skaistus lietišķās mākslas priekšmetus. Visās romiešu pilsētās tiek būvēti tempļi. Populārākie būvju tipi: grieķu parauga „Peripters”- garuma celtne, kuru ieskauj kolonnas vai arī būve, kuras plānojumu veido aplis, bet būvju apjomu veido kolonnu ieskalots cilindrs ar kupolu vai konusa veidu. Etrusku kultūra: Etrusku celtie tilti un kanāli vēl šodien pārsteidz ar augsto celtniecības tehniku. Ar seno A kultūrām etruskus tuvina mirušo kulta attīstība. Par to liecina paši senāki etrusku mākslas pieminekļi- terakotas apbedījuma urnas, ko rotā skulpturāli vāki. Vissbiežak vākus rotāja karavīru figūras vai cilvēka galvas atveids. Etrusku tempļi stipri atšķīrušies no grieķu tempļiem. To celtniecībā izmantoti- daudz neizturīgāki materiāli- pamati būvēti no akmens, karkass- no koka, bet sienas- no jēlķieģeļiem. tiek celti uz augstas pamatnes, bet uz templi vedušas kāpnes. Etruski darināja brīnišķīgu keramiku, kas bijusi iecienīta visās Vidusjūras baseina zemēs. Tās bijušas amforas, krūkas,dzeramies kausi, tases. Etruski lieliski pratuši apstrādāt dārgmetālus, darinot brīnišķīgas rotas lietas. Augstu līmeni viņi sasnieguši arī bronzas liešanā. …
