Grieķija bija pirmā zeme Eiropā, kurā jau pirms daudziem gadu tūkstošiem izveidojās valstis, pastāvēja augsti attīstīta kultūra, izveidojās tādas sabiedriskās attiecības, kuras šodien dēvējam par demokrātiskām. Seno grieķu kultūra (tēlniecība, teātris, mūzika, literatūra, filozofija u.c.) daudzējādā ziņā ir tagadējās Eiropas kultūras pamatā.
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienviddaļā. Pussalas rietumos plešas Jonijas jūra, austrumos — Egejas jūra. Senās Grieķijas teritorijā ietilpst arī Egejas jūras salas, kā arī Mazāzijas pussalas rietumu piekraste.
Balkānu pussala ir kalnu zeme. Kalnu grēdas šķērso Grieķiju visos virzienos, sadalot tās teritoriju atsevišķos apgabalos - Ziemeļgrieķijā, Vidusgrieķijā un Dienvidgrieķijā jeb Peloponēsā. Senlaikos tās savienoja tikai šauras kalnu takas. Ziemeļgrieķijā ir divi lieli apgabali: rietumos - Epīra un austrumos - Tesālija, kurus šķir Pinda kalnājs. No Ziemelgrieķijas Vidusgrieķijā var nokļūt tikai pa Termopilu aizu - šauru taku, kas ved gar stāvu kalna nogāzi pašā jūras krastā. Galvenie Vidusgrieķijas apgabali bija Atika un Beotija, Korintas zemesšaurums savieno Vidusgrieķiju ar Peloponēsu. Peloponēsas galvenie apgabali bija Lakonija, Mesēnija un Argolīda. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta, Eiboja, Lesba, Roda, kā arī vēl daudzas citas.
Grieķijas austrumu piekraste ir izrobota, bagāta ar daudziem līčiem un līcīšiem, kur varēja iekārtot ērtas ostas. Grieķijā jau no senseniem laikiem bija plaši attīstīta kuģniecība.
Grieķija atrodas subtropiskajā joslā. Ziemas šeit ir īsas, tikai divus mēnešus. Tad līst lietus, plosās stipras vētras. Vasaras ir sausas, saulainas, bet ne pārāk tveicīgas. Upju un ezeru Grieķijā ir maz, pie tam nelielās upītes vasarās izžūst. Ūdens trūkums un akmeņaina augsne nedeva iespēju plaši izvērsties zemkopībai, tādēļ senie Grieķijas iedzīvotāji lielāku vērību pievērsa lopkopībai, īpaši kazu un aitu audzēšanai, jo šie dzīvnieki vislabāk bija piemēroti kalnainajiem apvidiem. Plaši attīstījās arī dārzkopība, jo kalnu nogāzēs labi varēja audzēt vīnogulājus un olīvkokus.
Grieķijas kalnos bija atrodami daudzi un dažādi derīgie izrakteņi, no kuriem nozīmīgākie bija varš un sudrabs, kā arī marmors, kuru plaši izmantoja celtniecībā.
…
