-
Senā Ēģipte
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Ēģipte – zeme pie Nīlas | 4 | |
Ēģiptes vēsture – klasifikācija | 6 | |
18.dinastijas pamatlicējs | 9 | |
Senās Ēģiptes valdnieks | 11 | |
Ēģiptes vara ārpus Nīlas ielejas | 12 | |
Senās Ēģiptes kultūra | 13 | |
Piramīdu pirmsākumi | 14 | |
Piramīdu celtniecība | 17 | |
Gīzas piramīdas | 18 | |
Lielā Sfinksa | 20 | |
Valdnieka kapenes | 22 | |
Pirmās ēģiptiešu kapenes – mastabas | 23 | |
Augstmaņu un faraonu balzamēšana | 24 | |
Amona templis Luksorā un Karnakā | 24 | |
Mirušo piemiņas kults | 26 | |
Cilnis | 27 | |
Ēģipte kā senākā rakstu zīmju izgudrotāja | 28 | |
Kanons | 30 | |
Sadzīve | 31 | |
Seno ēģiptiešu mājas interjers | 32 | |
Medicīnas attīstība | 33 | |
Zinātne Senajā Ēģiptē | 33 | |
Secinājumi un kopsavilkums | 38 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 39 |
Āfrikas ziemeļaustrumos , šaurā Nīlas upes ielejā senatnē izveidojās liela un stipra valsts – Ēģipte. Arī mūsdienās šeit atrodas Ēģiptes valsts.
Senā Ēģipte aizņēma ieleju , sākot no Nīlas pirmajām krācēm līdz upes ietekai Vidusjūrā. Tā bija ap 1000 km. Gara šaura zemes josla, tikai platākajās vietās ieleja sasniedza 10 – 50 km. platumu .Tuvojoties ietekai jūrā , Nīla sadalās vairākos atzarojumos un ieleja paplašinās trīsstūra veidā.. Senajiem grieķiem tā atgādināja viņu alfabētu burtu „delta”. Grieķi šo purvaino ieleju dēvēja par Deltu.
Klimats Ēģiptē ir karsts un sauss, jo lietus nelīst gandrīz nemaz . Zaļojošai upes ielejai abās pusēs stiepās tuksneši. Saules sakarsētie tuksneši austrumos un rietumos, Nīlas krāces dienvidos un necaurejamie Deltas purvi padarīja Ēģipti par nepieejamu zemi. Vienīgi šaura Suecas zemes strēle ziemeļaustrumos savienoja Ēģipti ar Āziju. Senie divupieši domāja, ka zemes centrs ir Divupe, turpretī ēģiptieši bija pārliecināti , ka pasaules centrs ir auglīgā Nīlas ieleja.
Nīlas ielejā galvenā dabas velte bija auglīga augsne. Bez tam Nīas krastos auga plašas niedru audzes, arī vērtīgas papirusa niedres un lotoss. Nīlā bija ļoti daudz zivju. Tajā mita arī nīlzirgi un krokodili. Apkārtējos tuksnešos klaiņoja lauvas, šakāļi un hiēnas.
Tālajā senatnē Nīlas ielejā auga meži, tomēr tos drīz izcirta, lai atbrīvotu zemi tīrumiem un dārziem. Kokmateriālus vajadzēja ievest no citām zemēm, un tie bija dārgāki nekā akmens. Ēģipte ir bagāta ar dažādiem akmeņiem , sākot ar cietajiem granītiem un beidzot krāsainajiem iežiem. Metāla atradnes arī bija nelielas, un jau ļoti agri varu ,sudrabu un zeltu ieveda no tuvējām kaimiņu zemēm.
Zemei dzīvību deva Nīla. Senie ēģiptieši to sauca par Hapi, reizēm par lielo Hapi un godināja kā valgmes nesēju un ražas devēju. Cilvēki sāka apmesties uz dzīvi Nīlas ielejā ap 7.gt. p.m.ē .Seno ēģiptiešu zīmējumos attēloti slaidi, spēcīga auguma cilvēki, platiem pleciem un sarkanbrūnu ādas krāsu. Viņiem bija melni , gludi mati, smalkas sejas plānām lūpām un neliels deguns. Ēģiptieši ticēja, ka cilvēkus, tāpat kā dzīvniekus un augus , radīja Saules dievs Ra.…
- Senā Ēģipte
- Senā Ēģipte
- Senā Ēģipte
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Senā Ēģipte
Referāts pamatskolai4
-
Senā Roma
Referāts pamatskolai8
-
Senā Grieķija
Referāts pamatskolai5
-
Senā Grieķija
Referāts pamatskolai6
-
Ēģipte
Referāts pamatskolai5