Ikdienišķā dzīve Ēģiptē grozījās ap Nīlu un ap auglīgo zemi Nīlas krastos. Ikgadējais Nīlas aplūdums palielināja zemes auglīgumu un līdz ar to ēģiptieši ievāca labas kvalitātes un pietiekamā daudzumā ražu.
[attēls nr. 1]
[attēls nr. 2]
Senie ēģiptieši, ciematos un valstī mājas cēla no dubļu ķieģeļiem (skat. attēlu nr. 1). Viņi audzēja labību un citus labumus (skat. attēlu nr. 2) un ja, kas pietrūka vai paši nespēja saražot, iemainīja savu labību vai augļus pret trūkstošajām precēm vai pārtiku.
Ēģiptē galvenokārt iedzīvotāji strādāja par celtniekiem ,fermeriem, amatniekiem un pārrakstītājiem. Tikai neliela daļa no visiem Ēģiptes iedzīvotājiem bija augstmaņi. Kopā šīs abas grupas veidoja Senās Ēģiptes populāciju.
Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā.
Ēģipte līdzās Divupei parasti tiek minēta kā viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi laiku laikos būtiski ietekmējuši kultūrprocesus pasaules vēsturē. Aplūkojot senās Ēģiptes sasniegumus, varam minēt racionālās apūdeņošanas ierīces, papirusa izgatavošanu, kuģu būvi, zināšanas astronomijā, kalendāru, saules un ūdens pulksteņu izveidē, zināšanas aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, anatomijā, medicīnā, mirušo balzamēšanā, hieroglifiskās rakstības sistēmas izveidošanā, monumentālu un unikālu arhitektūras formu radīšanā.…