Ēģipte, kuras senatnes liecības sniedzas vairāk nekā piecus tūkstošus gadu tālā pagātnē. Tā ir mītu un intriģējošu noslēpumu valsts, senas civilizācijas šūpulis, brīnumainu kontrastu zeme. Ēģiptē koncentrējas liels daudzums iespaidīgu arhitektūras un vēstures pieminekļu. Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Viņi interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā. Ēģipte līdzās Divupei parasti tiek minēta kā viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi laiku laikos būtiski ietekmējuši kultūrprocesus pasaules vēsturē.
Latīņu vārds antiquus burtiskā tulkojumā nozīmē sens, uz senatni attiecināms. Antīkā kultūra ir sens jēdziens. Viens no antīkās kultūras galvenajiem avotiem ir Krētas un Mikēnu periods. Šī kultūra ir atstājusi ievērojamu kultūras mantojumu, kā arī radikālu ietekmi uz vēlāko kultūras attīstību, jo no tās izaug Grieķu kultūra, kas vēlāk turpinās Romas un citās kultūrās. Antīkajai kultūrai ir nozīmīga vieta mūsdienu sabiedrībā, jo uz tās pamatiem balstās visa kultūra, ko mēs šodien varam vērot, lasīt, apbrīnot. Tā aptver visu, kas saistīts ar grieķu – romiešu kultūru, sākot ar Homēra laiku līdz Romas impērijas krišanai.
Gadsimtiem ilgi grieķu kultūra ir sajūsminājusi eiropiešu prātus un dara to vēl šobaltdien. Tieši sengrieķu kultūra kļuva par visas Eiropas kultūras šūpuli. Īpaši jāuzsver tas, ka senie grieķi ir ne tikai pārmantojuši un attīstījuši, iepriekšējo kultūru izstrādāto mantojumu, bet arī radījuši tādas kultūras formas un darbības virzienus, ko iepriekšējos gadsimtos nepazina nedz citas tautas, nedz arī viņi paši, proti, filozofiju, zinātni, vēsturi, literatūru u.c. …
