Semestra darbs mākslas vēsturē

Pirmo reizi ieraugot Laimoņa Mieriņa gleznu «Red Rain», mani pārņēma pozitīvas emocijas. Tā lika justies priecīgai un izraisīja vēlmi atraisīties un atdzīvoties, tādēļ tā man ļoti iepatikās. Iespējams tieši gaišo, mierīgo un tajā pašā laikā kontrastaino un dzīvespriecīgo krāsu dēļ. Tāpēc es nolēmu, ka šī glezna lieliksi derēs par manu pētniecības un analīzes objektu manam semestra darbam mākslas vēsturē, kurā vērojot gleznu es pētīšu savu un arī citu cilvēku «jaunās pasaules redzējumu».
Manā priekšā stāv gleznas attēls, es uzreiz iedomājos, cik žēl, ka man nav tāda iespēja aplūkot gleznas oriģinālu klātienē. Bet šobrīd tā liekas nesasniedzama, jo atrodas tik tālu Anglijā, «Beverly Art» galerijā, pilsētiņā ko sauc par Līdsu. Tā ir pilsēta, kurā mākslinieks Laimonis Mieriņš nodzīvoja lielu daļu savas dzīves. Bet gleznas fotogrāfija ir tik pozitīvi iespaidīga, ka mani tik un tā savā varā pārņēm dažādu sajūtu vilnis. Vispirms jau prieks, tad aicinājums, pēc tam tāds kā miers un tajā pašā laikā nemiers, ieinteresētība, sāk darboties fantāzija, parādās jautājumi kāpēc tā un ne savādāk, kāpēc tieši šāds krāsu salikums, tik nesaliekams, drosmīgs, varbūt pat vājprātīgs – rozā, zaļš, violetie, oranžie, zilie. Tie ir traki salikumi, un man tas ir izaicinoši. Kad tu to redzi, visi dzīves konflikti, it kā neatrisināmie, vairs nav svarīgi, ir pienācis brīdis par to nedomāt. Es aizceļoju uz pārdomu pasauli. Es uzreiz sāku domāt par kaut ko citu, – ja es gleznotu tieši tādu pašu gleznu, kādas laukumu un līniju attiecības es izvēlētos un kādas būtu manas pielietotās krāsas. …