Jutekliskās apjautās mēs izšķiram uzskatāmās sastāvdaļas un neuzskatāmo domu pārdzīvojumus. Apjautas elementāros saturus sauc par sajūtām. Tātad sajūtas ir juteklisko percepciju relatīvi vienkāršas un uzskatāmas sastāvdaļas. Atsevišķas, izolētas sajūtas mēs nekur nesastopam. Vienmēr ir doti sajūtu kopojumi laika un telpas kārtojumā. Sajūtas nerodas patvaļīgi. To izcelšanās atkarīga no fizikāliem un fizioloģiskiem procesiem.
Ikdienas dzīvē cilvēki uztver priekšmetus, darbības un skaņas caur savām sajūtām, piemēram, tās redzot un dzirdot. Neapzināti, bet bieži vien arī apzināti, cilvēki uztver tikai to informāciju, kas viņiem ir nepieciešama, vai arī, ko viņi grib uztvert. Var teikt, ka cilvēks informāciju atlasa interpretācijas rezultātā jeb selekcionē. Uztveri un informācijas selekciju var ietekmēt ārkārtīgi daudzi faktori un šī informācijas interpretācija katram cilvēkam notiek dažādos veidos.
Darba mērķis ir saprast, kas ir selektīvā uztvere un kāda ir tās nozīme cilvēka dzīvē.
Par darba avotiem kalpoja speciālā literatūra.
Ziņas par ārējo pasauli mēs iegūstam ar maņu orgāniem. Ar redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti uzzinām par apkārtējā pasaulē eksistējošo reālo priekšmetu atsevišķām īpašībām. Priekšmetu atsevišķu īpašību atspoguļojuma rezultātā veidojas, piemēram, aukstuma, gaismas, dažādu krāsu, skaņu, skābuma, salduma u.c. sajūtas.1 Tas nozīmē, ka cilvēka apziņā nav nekā tāda, kas iepriekš nebūtu bijis viņa sajūtās un ko viņš nebūtu iepriekš uztvēris.2
Caur sajūtām mēs iegūstam zināšanas par priekšmeta atsevišķām iezīmēm un īpašībām, bet uztveres rezultātā tiek iegūts vienots priekšmeta tēls, kas cilvēkam dod dziļākas zināšanas par apkārtējo pasauli.3 Tātad uztvere ir objekta vai parādības atspoguļojums to pazīmju, īpašību kopumā, veselumā.…
