Ja nebūtu tirdzniecības un rūpniecības, katram cilvēkam, visu vajadzīgo nāktos izgatavot pašam. Lai tiktu pie maizes klaipa, vajadzētu audzēt kviešus, samalt tos miltos, iejaukt mīklu un izcept to maizes krāsnī. Pašam būtu arī jāierīko dzirnavas un jāuzmūrē krāsns. Rūpniecība organizē maizes ražošanu tā, lai nedaudzi zemnieki, dzirnavnieki un maiznieki varētu saražot maizi visiem. Rūpniecība apgādā mūs ari ar citām pirmās nepieciešamības vai greznuma precēm, sākot ar svaigu ūdeni un beidzot ar automašīnām. Tirdzniecība ir pirkšanas un pārdošanas process. Tirgotāji nogādā produktus no ražotājiem līdz patērētājiem. Pateicoties tirdzniecībai, ražotāji var nopirkt izejvielas, kas ir vajadzīgas viņu rūpnīcām, lai nepārtrūktu ražošanas process. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts ekonomikas nozares.
Dažas nepieciešamas lietas varam izgatavot arī savās mājās, bet lielāko dalu preču, kuras
mēs pērkam, saražo strādnieki rūpnīcās. Rūpnīcā ikviens strādnieks ražošanas procesā veic kādu mazu uzdevumu. Varbūt viņš darbina lielu mašīnu, varbūt montē kaut ko ar rokām. Rūpniecības produkcijas izgatavošanā piedalās daudz cilvēku. Šis masveida ražošanas process palētina produkciju un paātrina tās tapšanu. Vairums rūpnīcu pieder valdībām vai lielām firmām, dažas rūpnīcas pieder cilvēkiem, kas tajās strādā.
Pārtikas rūpniecība daudzās pasaules valstīs atrodas otrajā vai trešajā vietā starp pārējām rūpniecības nozarēm gan pēc nodarbināto skaita, gan pēc saražotās produkcijas apjoma. Šī nozare ir cieši saistīta ar lauksaimniecību un zvejniecību. Pārtikas rūpniecībai ir sarežģīta struktūra, tajā ietilpst ap 20 apakšnozaru, kas ražo gan gatavus produktus, gan pusfabrikātus. Cukura, siera, augļu konservu un zivju konservu rūpniecība orientējas uz izejvielu avotiem. Maizes, konditorejas, alus, piena rūpniecība ir koncentrēta galvenokārt produkcijas patēriņa rajonos.
Liels dažādu pārtikas rūpniecības nozaru areāls ir izveidojies Rietumeiropas valstīs. Tur ir nozares, kas galvenokārt izmanto vietējās lauksaimnieciskās izejvielas un kas saražoto produkciju eksportē. Tāda ir Francijas un Dānijas gaļas rūpniecība, Norvēģijas un Islandes zivrūpniecība, Francijas un Itālijas vīna rūpniecība. Mazākos apmēros arī Lietuvas piena rūpniecība, Latvijas zivrūpniecība utt. Izmantojot no jaunattīstības valstīm importētās izejvielas, Rietumeiropā ražo cukuru, konditorejas izstrādājumus un citus pārtikas produktus.
Pārtikas rūpniecības areālam, Ziemeļamerikā ir raksturīga izteiktāka orientācija uz izejvielu avotiem nekā Rietumeiropā. Ziemeļamerikā pārtikas rūpniecība ir daudz ciešāk saplūdusi ar lauksaimniecisko ražošanu, veidojot lielus agrorūpnieciskos kompleksus.
Austrālija un Jaunzēlande ir valstis ar izteiktu lauksaimniecisku specializāciju, tās piegādā pasaules tirgum ne tikai izejvielas, bet arī gaļas un piena konservus.
Specifiskās iezīmes, kas raksturīgas pārtikas rūpniecībai Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, nosaka to lauksaimnieciskās ražošanas struktūra un nacionālās tradīcijas. Tikai neliela daļa no jaunattīstības valstu lauksaimniecības produkcijas tiek pārstrādāta uz vietas, vairums – Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Japānā.…
