Seksuālo minoritāšu atspoguļošana Latvijas medijos salīdzinājumā ar pasaules pieredzi

Homoseksuālisms ir dzimumtieksme uz sava dzimuma personām. Vīrietis ir homoseksuālists tajā gadījumā, ja neapšaubāmi dod priekšroku sava dzimuma pārstāvjiem (vīriešiem vai jauniem zēniem). Tāda pievēršanās var būt absolūta: vīrietim izdodas seksuāli kontakti tikai ar vīriešiem vai zēniem. Tādā gadījumā sieviete ir pilnīgi izslēgta no viņa uzmanība loka.
Homoseksuālisms var būt tikai relatīvs: tad pastāv tieksme, kas mudina pievērsties vīriešiem, kaut arī šis cilvēks var apprecēties, viņam var būt bērni un šķietami normāla dzimumdzīve. Homoseksuālās tendences vienmēr izpaužas uzvedībā.
Sievietei homoseksuālisms izpaužas seksuālos kontaktos ar citu sievieti. Šo homoseksuālismu sauc arī par lesbismu vai sapfismu (šādas attiecības bija raksturīgas Lesbas salā, Sapfo dzimtenē). Arī sieviešu homoseksuālisms var būt bioloģisks. Tad runa ir par vīriešiem līdzīgām sievietēm – skarbām, vīrišķīgām, masīvam, reizēm – ūsainām -, kas domā un rīkojas kā vīrieši.
Kā liecina jaunākie sabiedriskās domas izpētes centra SKDS veikto aptauju rezultāti, pēdējo gadu laikā pieaugusi Latvijas iedzīvotāju neiecietība pret homoseksuālismu, liecina tirgus un. Ja 1998.gadā apgalvojumam, ka homoseksuālisms ir normāla parādība jebkurā sabiedrībā, piekrita 29% iedzīvotāju, 1999.gadā - 24,9%, 2000.gadā - 21,9%, 2001.gadā - 18,4%, 2002.gadā - 22,7%, tad pērn šim apgalvojumam piekrituši 14,9% aptaujāto. …