STS ir bieži sastopamas dažādās valstīs, ieskaitot arī Latviju. Pēdējo gadu laikā Latvijā novēro strauju saslimstības pieaugumu ar STS. Tādēļ, mūsu valstī tiek veltīta pastiprināta uzmanība, lai informētu cilvēkus, kā izsargāties no STS (1).
STS – tās ir infekciju slimības (gonoreja, sifiliss, AIDS u.tml.), ar kurām inficējas galvenokārt dzimumkontakta laikā – gan vaginālo, gan orāļo, gan anālo ar inficētu partneri, jo STS izraisošu mikroorganismi atrodas maksts šķidrumā un sperma. Ir infekcijas, piemēram, HIV, sifiliss, kuru izsaucēj atrodas arī asinīs, tādēļ var inficēties, kopīgi lietojot šļirces ar inficētu personu.
Seksuālo attiecību laikā iespējams inficēties ar:
baktērijām, kas izraisa sifilisu un gonoreju, mikopiazmozi un ureaplazmozi;
hlamīdijām, kas izraisa uroģenitālo hlamidiozi;
vienšūnu parazītu - trihomonu, kas ir trihomonozes izraisītājs;
vīrusiem, kuri izraisa tādas slimības kā AIDS, anoģenitālās kārpas, anoģenitālo herpesu, kā arī vīrusu hepatītus B un C, citomegalovīrusu infekciju. (2).
Iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
Seksuāli transmisīvo slimību izplatību veicina iedzīvotāju uzvedība. Bieža seksuālo partneru maiņa, dzimumattiecības ar gadījuma paziņām, prostitūtu seksuālo pakalpojumu izmantošana paaugstina risku saslimt ar venēriskām slimībām, it īpaši, ja šādu seksuālo attiecību laikā netiek lietots prezervatīvs (2).
Inficēties ar STS var pilnīgi visi, kas dzīvo dzimumdzīvi. Ir mīts, ka ar STS saslimst tikai „izlaidīgi” cilvēki. Tas nebūt, tā nav.
Pat tad, ja ar savu partneri esat bijusi ilgi un uzticīgi kopā, iespējams, ka viens no jums var pēkšņi atklāt, ka ir inficējies. Tas var notikt tādēļ, ka dažas STS cilvēka organismā var apslēpti „mitināties” ilgu laiku un simptomi var neparādīties pat vairākus mēnešus. Speciāli neizmeklējot, slimība var neatklāties arī vairākus gadus.…
