Secinājumi
Lai gan veiktais datu apkopojums pierādīja, ka pastāv korelācija starp bērnu skaitu, kas ir tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai un bērnu skaitu, kas izdarījuši pašnāvību, rezultāti tomēr nav pārliecinoši, jo Latvijā nav vienotas sistēmas, kas uzskaitītu visus pret bērniem reģistrētos vardarbības gadījumus. Izmantotie statistikas dati ir gūti no dažādu institūciju apkopotajiem datiem – Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, medicīnas iestādēm, tiesām u.c.
Vēl jo vairāk, seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids, jo mazi bērni visbiežāk par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni mēdz to slēpt, jo izjūt kaunu, vainu vai bailes. Pētījumi apliecina, ka tikai 30% bērnu, kuri cietuši no seksuālās izmantošanas, izstāsta par to bērnībā, pārējie šo smago noslēpumu nes sev līdzi pieaugušā dzīvē.
Tā kā viens no apskatītajiem literatūras avotiem norādīja, ka suicīds ir nevien seksuālās vardarbības seka, bet arī fiziskās vardarbības un nirgāšanās seka, tad ir nepieciešams pārbaudīt arī pārējo divu vardarbības veidu saikni ar bērnu pašnāvību.
Dotais pētījums var kalpot par pamatu lielākam pētījumam, kurā būtu izpētīta citu riska faktoru ietekme (piemēram, sabiedrībai pieņemošas attieksmes pret vardarbību pret bērnu vai mediju ietekme) kopā ar bērna seksuālo izmantošanu uz bērnu suicīdiem.
Nepieciešams izpētīt, kāda ietekme ir vardarbības pret bērnu ilgumam un intensitātei uz bērnu suicīdu (kam būtu nepieciešami statistikas dati, kādu Latvijā pašreiz nav).
…