Bērna seksuālā izmantošana ir viņa izmantošana tiešos seksuālos kontaktos vai iesaistīšana tādās nodarbēs, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu. Visbiežāk bērnu seksuālā izmantošana sastopama sociāli slikti situētos slāņos, taču šādi gadījumi vērojami pilnīgi visās sociālās šķirās un etniskās grupās.
Nereti pieaugušie, kuri dara pāri bērniem, paši bērnībā pārdzīvojuši kaut ko līdzīgu no saviem vecākiem, audžuvecākiem vai arī no citiem pieaugušajiem. Sociālais un ekonomiskais stress sakarā ar bezdarba pieaugumu un dzīves apstākļu pasliktināšanos jūtami pastiprina agresivitātes un vardarbības gadījumu skaitu. Bērnu seksuālās izmantošanas sekas var kļūt redzamas visai ātri, jo šiem bērniem parādās novirzes savā uzvedībā. Agresivitāte pret vienaudžiem, brāļiem, māsām vai dzīvniekiem, pretestības un nepaklausības izpausmes, izvairīšanās, līdzjūtības nespēja pret citiem cilvēkiem. Šādi bērni uz glāstiem reaģē ar impulsīvu saraušanos kā pret sitienu un jebkuru atbalsta žestu uzņem ar šaubām un bailēm, taču tajā pat laikā gaida tos. Seksuāli izmantotie bērni ir zaudējuši uzticību pieaugušajiem un tāpēc reaģē agresīvi vai ar šaubām.
Neķītras darbības parasti skar mazākus bērnus. Biežāk tās notiek incestu gadījumu sākotnējā posmā, kad labi pazīstams un tuvs cilvēks vai pat asinsradinieks pamazām bērnu pieradina pie sev vēlamās uzvedības ar mērķi – agrāk vai vēlāk panākt ar viņu seksuālo tuvību. Neķītro darbību mērķis ir radīt bērnā vēlmi izjust erotisko zonu kairinājumu un radīt interesi par seksuālām darbībām.
Seksuālā vardarbība jeb izvarošana ir uzspiests seksuāls akts ar kādu personu pret viņas gribu, kas realizēta ar spēku, ar piespiešanu, iebiedēšanu, krāpšanu vai maldināšanu par šīs rīcības īsto nozīmi. Bērns, kura pakļaušana notikusi ar uzpirkšanu, iebarošanu, draudiem vai šantāžu, ir seksuāli izmantots, sakarā ar ko pret viņu notikusi seksuāla vardarbība. Pēc Vašingtonas Izvarošanas krīzes centra datiem 50% izvarošanas gadījumu notiek mājās starp labi pazīstamiem un sākotnēji pat draudzīgi noskaņotiem cilvēkiem.
Seksuālā mijiedarbība incestā starp pieaugušo un bērnu parasti iziet piecas atšķirīgas fāzes.
Bērnu ļaunprātīga seksuāla izmantošana nav nosakāms, neplānots vai neprognozējams fenomens. Pārsvarā vainīgs ir indivīds, kas pazīst bērnu un kuram ir iespēja piekļūt viņam ikdienā. Lai notiktu seksuāla izmantošana, ir jābūt izdevīgam gadījumam, kad vainīgais un bērns paliek divatā kādā istabā, mājā vai citā nošķirtā vietā ārpus telpām.
Jo mazgadīgāks bērns, jo tipiskāk, ka vainīgais ir kāds ģimenes loceklis vai persona tuvā ģimenes lokā, kam ir iespēja piekļūt bērnam. Ja tas nav radinieks, vainīgais var būt persona, ar kuru bērns ir kopā savās ikdienas gaitās.…
