Atšķirībā no daudziem citiem vēža terapijas psiholoģiskajiem blakusefektiem, seksuālās dabas problēmas parasti neatrisinās tik ātri, parasti tās sāk normalizēties 1-2 gadus pēc remisijas iestāšanās. Tomēr diezgan bieži seksualitātes traucējumi paliek nemainīgi un samērā smagi noritoši. Nav zināms, cik lielā mērā seksuālās problēmas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti un dzīvildzi, bet droši ir tas, ka daudziem pacientiem tās ir ļoti apgrūtinošas un traucē reabilitēties normālā dzīvē pēc ārstēšanas. Neaizmirstot par seksuālas dabas problēmām vēža pacientiem, cenšoties tās risināt, tas ir ļoti svarīgi, lai maksimāli uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un, iespējams, dzīvildzi.
Pacientiem ,kuriem nav hormonatkarīgas dabas audzējs, var palīdzēt ar hormonu aizstājterapiju, ja to var indicēt. Tiem, kuriem ir hormonatkarīgi audzēji vai seksuālas problēmas anatomisku postoperatīvu vai staru terapijas izraisītu defektu dēļ, atkarībā no konkrēta gadījuma un pacienta vēlmēm, var pielietot dažādus palīgmateriālus – dilatatorus, lubrikantus, protēzes, ieteikt atrast sev un partnerim piemērotus veidus, lai pēc iespējas uzlabotu dzimumdzīves kvalitāti. Ieteiktajā terapijā, kuru izstrādājuši 1970.gadā Masters un Johnson, ir teikts, ka ikviena dzimumakta pamatā jābūt dedzīgai vēlmei. Saskaņā ar šo terapiju terapeitam ir jāstrādā ar pāri un jāsāk ar ieteikumu atturēties no dzimumakta un tā vietā iepazīt un izstudēt vienam otru ar glāstu palīdzību, tādā veidā iemācoties, kuras ģenitāliju vietas ir īpaši jutīgas uz pieskārieniem un sniedz abiem partneriem baudu. Kad tas būs apgūts, pārim būs daudz vieglāk sasniegt uzbudinājumu, attīstīt glāstus mērķtiecīgi un atsākt daudz pilnvērtīgākus dzimumaktus.
Seksuālā funkcija un seksualitāte ir atšķirīgas lietas. Seksuālā funkcija ir seksualitātes specifisks aspekts, kas ietver sevī dzimumu, prātu un ķermeni. Seksualitāte ir izjūtu un uzvedības kombinācija, kas ir unikāla katrai personībai. Tā ietver uzvedību vai seksuālu atbildes reakciju, intimitāti ar jūtu un emociju izrādīšanu, fertilitāti un hormonālās funkcijas. Izmaiņas ķermenī sakarā ar vēzi un tā ārstēšanu var izraisīt disbalansu ķermeņa fizikālajos un psiholoģiskajos procesos. Fizisks defekts ārējā izskatā var būt par iemeslu nopietnai seksuālās pašapziņas sarukšanai, seksuālās pievilcības traucējumiem un samazinātam pašnovērtējumam. Vēža diagnoze var ienest izmaiņas dzīves kvalitātē, tajā skaitā seksuālās dzīves kvalitātes izmaiņas un dažādas problēmas seksuālajās attiecībās. Partnera attieksme un reakcija uz šādu diagnozi, ir ārkārtīgi svarīga un ļoti ietekmē to, kā slimnieks tiks galā ar savu slimību, kā adaptēsies turpmākai dzīvei. Pacienta uztveri ietekmē arī pārējie tuvie cilvēki, sociāli kulturālie paradumi, personīgie uzskati, iepriekšējā seksuālās dzīves pieredze un tas, ko pats cilvēks uzskata par normālu. Piemēram, cilvēkam, kuram visu mūžu seksuālā dzīve ir bijusi ne sevišķi nozīmīga jebkāda cita iemesla dēļ, tiks uzstādīta vēža diagnoze, šāds pacients par seksuālas dabas problēmām, kuras varētu rasties slimības iespaidā, visticamāk iedomāsies kā pēdējo problēmu. Savukārt citiem onkoloģiskiem pacientiem sūdzības par seksuālu disfunkciju ir viens no pirmajiem simptomiem, kādēļ viņi griezušie pie ārsta un, tālāk izmeklējot, uzstādīta diagnoze. …
