Šo tēmu aizsāku jau savā prezentācijā lekcijas ietvaros un tā mani patiesi aizrāva. Lai uzrakstītu šo darbu esmu noskatījusies visas “Sekss un Lielpilsēta” sērijas un tās izanalizējusi. Galvenie mērķi bija atrast idejas un virzienus, kas sasaucas ar trešā viļņa feminisma pamatprincipiem un aktualitātēm, taču ņemot vērā, ka seriāls nav apzināts šīs kustības radīts produkts, tajā ir arī daudzas pretrunas, kuras tiks apskatītas šajā darbā.
Trešā viļņa feministes no pirmā un otrā viļņa kustības dalībniecēm atšķiras ar ļoti būtisku iezīmi, kas arī ir par pamatu daudz radikālākām pārmaiņām – nevis fiziskajā plānā, bet sievietes domāšanas un pasaules uztveres būtībā. Šī atšķirība ir tā, ka sievietes beidzot vairs necīnās par kādu posteni vai vietu sabiedrībās (protams nosacīti, jo pamatā jau tieši to viņas dara), bet patērē savus spēkus un enerģiju lai iedziļinātos sevī un izzinātu pašas sevi, savas vēlmes, resursus, iespējas un vajadzības – kā arī tiesības. Vairs nav vajadzības izcīnīt primitīvas, pašsaprotamas lietas un sievietei ir laiks iedziļināties sevī un savā iekšējā pasaulē, kā arī tās izglītošanā pilnībā un apkārtējā sabiedrība to pieņem.
“Seks un Lielpilsēta” nav feministiski tendēts seriāls, taču tas lieliski atspoguļo laikmeta tendenci un sieviešu vēlmi saprast sevi, ar sevi notiekošo unapkārtējo pasauli, kas veido viņu dzīves, jūtas un sociālo vidi. Tā ir izziņa par četrām pilnīgi atšķirīgām sievietēm, kuras tomēr ir draudzenes, taču katra ir izvēlējusies savu dzīves un personības modeli, kas neiegrožo sievieti, kā sugu vai atsevišķu cilvēka eksemplāru noteiktos rāmjos.
Feminisma kustībai industriāli attīstītajā pasaulē ir vismaz 150 gadu vēsture, un mūsdienu Eiropas un Ziemeļamerikas feminisma kustības ir tikpat daudzskaitlīgas, cik feminisma doktrīnas filozofiskie strāvojumi. Feminisma kustība ir attīstījusies līdztekus liberālisma filozofiskajam virzienam, un šodien feminisms vairs nav vienkārša kustība, tas ir pārtapis par daudzu virzienu akadēmisku zinātni.…
