Džons Vatsons (John Broadus Watson) un Arčiblads Hils (Archibald Vivian Hill) komunikācijas un mediju studiju vārdnīcā seksismu definējuši kā „diskrimināciju pret cilvēkiem, uzdodot par ieganstu pieņemtas atšķirības viņu dotumos, uzvedībā un īpašībās, izrietot no viņu dzimuma.” J. Vatsons un A. Hils: „Šāda diskriminācija var būt virzīta pret vīriešiem, tāpat kā sievietēm, bet parasti sievietes tiek uzskatītas par tā galvenajiem upuriem: seksisms var parādīt sevi indivīdā fanātisku aizspriedumu formā, bet pārliecinošākā nozīmē koncentrējas uz pakāpi, diskriminācija ir nostiprināta sabiedrības struktūrā un valodā. [..] loma, ko mediji var spēlēt šīs diskriminācijas izraisīšanā vai padarīšanā par nemirstīgu, ir bijusi tēma ievērojamam daudzumam pētījumu pēdējā laika.”
Pastāv vairākas definīcijas par dzimtes diskrimināciju. Džordžs Gerbners (George Gerbner) Starptautiskajā komunikācijas enciklopēdijā norādījis: „Kad pret sievietēm ir nelabvēlīgāka attieksme, salīdzinājumā ar vīriešiem viņu pieejā sociāli vērtīgiem resursiem, un dominējošā ideoloģija izskaidro un attaisno šādu neizdevīgu stāvokli, mēs izmantojam terminu „seksisms”. Seksisms zināmā mērā ir universāls mūsdienu sabiedrībā. Tādas socioloģijas pētnieces R.L. Blumberga (Rae Lesser Blumberg) un Žanete Šaftsa (Janet Saltzman Chafetz) ASV ir teoretizējušas, ka seksisma pakāpe ir primāri relatīvas kontroles funkcija, ko katrs dzimums realizē pār šīs sabiedrības ekonomiskajiem resursiem. Kad šāda kontrole ir piešķirta tikai vīriešiem, seksisms ir pašā varenībā.
…
