Dzīvība uz Zemes nevarētu pastāvēt bez augiem. Cilvēki un dzīvnieki izmanto augus pārtikā un elpo augu izdalīto skābekli. Gandrīz katrā valstī miljoniem puķu un dārzeņu audzē pārtikai un skaistumam. Koki dod mums koksni malkai, mēbelēm un darba rīkiem. Zinātnieki augus izmanto, lai izgatavotu medikamentus. Augu lielums variē robežās no mikroskopiskā, zaļā planktona jūrās līdz milzu skuju kokiem. Visiem augiem kopīga ir unikālā spēja uztvert saules gaismu un izmantot to kā enerģijas avotu.
Bez tādiem augiem kā koki uz Zemes nevarētu būt dzīvība. Koki fotosintēzē uzņem no gaisa oglekļa dioksīdu (CO²) un izdala skābekli (O²), tādējādi uzturot atmosfērā gāzu līdzsvaru. Koku saknes saista augsni, un lietus nevar to aizskalot, bet lapas izdala milzīgu daudzumu ūdens tvaiku, kas ietekmē pasaules klimatu. Meži klāj apmēram 39 milj. km² no planētas virsmas. Koki apgādā ar barību miljoniem būtņu. Pasaulē, palielinoties iedzīvotāju skaitam, tiek izcirstas arvien lielākas mēžu platības. Tā mēs palēnām sevi nogalinām, samazinot skābekļa daudzumu atmosfērā un palielinot piesārņojumu.
Imanta Ziedoņa grāmatā ´´Krāsainās pasakas ´´, Zaļajā pasakā ir parādīta brīnišķīgā sajūta un smarža, kas rodas pēc pērkona negaisa, kad liekas, ka mežs ir ienācis pilsētā. Liekas, ka atgriežas dzīvesprieks, uzlabojas pašsajūta un viss ļaunais aizdzīts.…
