Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns. Kailsēkļiem sēklas attīstās vaļēji uz sēklzvīņas, segsēkļiem – ieslēgta auglī. Sēkla sastāv no dīgļa, barības audiem (endosperma vai perisperma) un sēklapvalka. Parasti sēklai ir viens dīglis, reizēm divi un vairāk. Sēklas dīglis ir jaunā auga aizmetnis. Tam izšķir dīgļsakni, dīgļstumbru, dīgļpumpuru un dīgļlapas. No dīgļpumpura izaug vasa. Dīglis attīstībai izmanto tās barības vielas, kas uzkrātas endospermā (graudaugiem), perispermā (neļķēm) vai dīgļlapās (tauriņziežiem). Sēklās uzkrājas galvenokārt ciete, olbaltumvielas un eļļa. Sēklapvalks veidojas no sēklaizmetņa integumentiem, pasargā sēklu no nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem un saglabā sēklas dīgtspēju. Tas var būt ciets, ūdensnecaurlaidīgs vai tāds, kas saista ūdeni un pārgļotojas. Sēklapvalkam var būt dažādi izaugumi – matiņi, spārni, akoti u.c. veidojumi, kas sekmē tās izplatīšanos.
Lauksaimniecībā un sadzīvē par sēklu sauc arī sausus augļus vai to daļas, kas parasti satur vienu sēklu un ko ievāc, apstrādā un izsēj tāpat kā sēklas. Ar terminu „sēkla” apzīmē arī sēklas materiālu.…