Piedāvājot preci jebkurā tirgū - patēriņa, industriālajā vai citā, ražotājam ir jāsaprot, ka tas nevar apkalpot visus šā tirgus pircējus pat tad, ja to ļautu ražošanas jaudas, jo pircēji attiecīgo preci izlieto dažādi, bet svarīgākais - to iegādei ir dažāds motivējums. Tāpēc ir pareizāk iedalīt pircējus pēc šiem motīviem un citām pazīmēm, bet pēc tam piedāvāt preci, kas radīta, maksimāli ievērojot šīs pazīmes.
Mūsu darba mērķis ir noskaidrot, kā uzņēmums var veikt tirgus segmentēšanu, kādi kritēriji jāievēro. Darbā tāpat apskatīsim kādi ir tirgus segmentēšanas kritēriji, apskatīsim tirgus segmentēšanas posmus.
Darbā nedaudz apskatīsim arī visizplatītākās tirgus segmentēšanas metodes - grupējumu metodi pēc vienām un tām pašām pazīmēm un daudzdimensiju statistiskās analīzes metodi.
Jebkura tirgus - patēriņa vai biznesa - segmentēšanā var izvēlēties dažādas iespējas, taču tas nenozīmē, ka šo iespēju izmantošana būs efektīva, tāpēc mēs darbā apskatīsim, kādus efektivitātes principus būtu lietderīgi ievērot, lai līdz minimumam samazinātu neefektīvu lēmumu skaitu.…