Saziņa tiek definēta kā ideju, priekšstatu un jūtu apmaiņu saskarsmes un sadarbības procesā, kurā informācija tiek nodota ar zināmu efektivitāti pa noteiktu informācijas kanālu subjekta- subjekta attiecībās. Tas nozīmē, ka sarunas partneri saprot viens otra sniegto informāciju un dalās savās domās. Lai šī informācijas apmaiņa notiktu ir nepieciešami daudzi nosacījumi. Viens no tiem ir teorētiskās zināšanas, kas nodrošina paškontroli, sazinoties vai uzstājoties. Bet otrs nozīmīgākais nosacījums- sarunu biedru psiho fizioloģiskā sagatavotība pilnvērtīgai sarunai. Lielam skaitam cilvēku ir grūtības sarunājoties, kas izpaužas kā valodas raustīšana, nepārliecinātība, pārlieks uztraukums, stress, utt. Tādēļ būtiska nozīme jāvelta katras personības raksturīgajām iezīmēm, kas var būt gan iedzimtas, gan iegūtas dzīves gaitā. Personības dzīves pieredzes krāšanas rezultātā rodas informācija un iespaidi, kas vēlāk ietekmē cilvēka rīcību. Tā pieredze, kas ir atstājusi bieži vien negatīvus un ļoti spēcīgus iespaidus, rada problēmas saziņā. Šī pieredze paliek dziļi cilvēka apziņā un iespiežas arī zemapziņā, kā rezultātā rodas bailes, kauns, mazvērtības komplekss, valodas barjeras, nepamatota paškritika un citi veiksmīgas saziņas traucēkļi.
Šajā referātā tiks tuvāk aplūkota saziņas nepieciešamība, saziņu ietekmējošie faktori, izskaidrots kādā veidā tie negatīvi ietekmē saziņu, kā arī doti padomi, kā pārvarēt neveiksmes saziņā.…