Zirgi pieder pie nepārnadžu kārtas. Viņu dzimtene ir Centrālāzijas stepes, bet tagad tie sastopami visā pasaulē. Jau 5000 gadus zirgus izmanto smagu kravu nešanai un vilkšanai, kā arī jāšanai. Mūsdienās savvaļā palikuši tikai nedaudz zirgi.
Vienīgi pasaulē saglabājušies savvaļas zirgi ir Prževaļska zirgi, kas mīt Gobi tuksnesī. Šie zirgi nekad nav tikuši pieradināti un audzēti nebrīvē. Viņi ir tādi paši kā viņu senči, kas klejoja līdzenumos.
Zirgu bari, kas mūsdienās klejo savvaļā, piemēram, mustangi Ziemeļamerikā un Kamarges zirgi Dienvidfrancijā, cēlušies no cilvēka audzētajiem zirgiem. Barā ir ērzelis (tēviņš), vairākas ķēves (mātītes) un kumeļi. Ērzelis aizsargā ganību teritoriju.
Zirgi ēd galvenokārt zāli, to nograuž ar asajiem priekšzobiem. Savvaļā viņi ganās visu diennakti. Zobi aug visu dzīves laiku un ēdot nepārtraukti dilst. Kumeļi dzimst pavasarī. Pēc dažām stundām ķēve ar kumeļu pievienojas baram. Kad jaunie ērzeļi sasniedz apmēram trīs gadu vecumu, vecais ērzelis viņus padzen no bara. Jaunie ērzeļi klejo kopā, līdz kļūst pietiekami spēcigi, lai izveidotu savus barus.…