Savrupinājumu veidojums un lietojums Noras Ikstenas un Gundegas Repšes darbos

Zinātniski pētnieciskais darbs tika rakstīts par tēmu „Savrupinājumu lietojums un veidojums Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbos”. Pētījumā tika izmantoti tādi darbi kā G.Repšes „Brālis”, „Vara rati”, N.Ikstenas „Dzīves svinēšana”, „Zīdtārpiņu musināšana”, kā arī Noras Ikstenas un Imanta Ziedoņa kopdarbs „Nenoteiktā bija”.
Tēmas izvēli noteica tas, ka savrupinājumi ir maz pētīta valodniecības nozare, taču par savrupinājumiem māca arī skolā, bet tikai tradicionālos to veidus, tāpēc šķita interesanti izzināt plašāk šo tēmu, apzināt savrupinājumu lietojuma biežumu, to veidus, īpatnības mūsdienu autoru prozas darbos.
Darbā analizēts savrupinājumu lietojuma biežums, iegūtie dati attēloti diagrammās, pētīta arī lietojuma motivācija – to nozīme teksta uztverē. Pētīts arī savrupinājumu lietojums valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļos. Grupējot izrakstītos savrupinājumus pēc to veidiem un izmantotajiem divdabjiem, izveidota savrupinājumu kartotēka, kas pievienota pielikumā. Tā ietver 760 divdabja teicienus un 307 cita veida savrupinājumus.
Lai uzzinātu, vai skolēni savā runā izmanto savrupinājumus, bija nepieciešams analizēt to N.Ikstenas darba „Zīdtārpiņu musināšana” fragmenta atstāstījumu. Darbā izmantotas 9 diagrammas, kurās parādīta savrupinājumu izplatība abu autoru darbos, un 2 attēli. Darbs ir 35 lappušu garš, bet tam ir pievienots 70 lappušu liels pielikums.
Izvirzītā hipotēze – Noras Ikstenas un Gundegas Repšes darbos plaši izmantoti visu veidu savrupinājumi, kas palīdz precīzāk uztvert tekstu, - darba gaitā daļēji apstiprinājās.…