Savrupinājumi Ārijas Elksnes dzejoļu krājumā "Vasaras vidū"

4. Secinājumi
Pēc savrupinājumu veidu un Ārijas Elksnes daiļrades pētīšanas es varu izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Savā daiļradē, sevišķi dzejoļu krājumā „Vasaras vidū”, Ārija Elksne bieži lieto savrupinājumus, padarot savu dzeju ar to tik īpašu.
2. Vislielāko uzmanību autore pievērš divdabja teicieniem, kurus veido nelokāmie divdabji. Šo divdabja teicienu veidu savā dzejoļu krājumā „Vasaras vidū” Ārija Elksne lieto visbiežāk.
3. Ārijas Elksnes dzejā divdabja teicieni, kurus veido daļēji lokāmie divdabji, tekstā pievērš sev īpašu uzmanību, jo tos izteiksmīgi izceļ ar intonāciju.
4. Divdabja teicieni, kurus veido darāmās kārtas pagātnes divdabji, palīdz sekot līdzi darbību vienlaicīgumam. Autore ļauj lasītājam pilnīgi „iegrimt” dzejolī, sajust to jēgu vairāk un labāk.
5. Divdabja teicieni, kurus veido lokāmie ciešamās kārtas pagātnes divdabji, ir lietoti Ārijas Elksnes dzejoļu krājumā visretāk, tāpat kā dzīvē.
6. Ārijas Elksnes dzejoļu krājumā savrupināti pielikumi un pielikumu grupas tiek lietotas, lai paplašinātu kāda vārda nozīmi. Pateicoties šim savrupinājuma veidam, lasītājs saprot autora domas, garastāvokli un attieksmi par konkrēto objektu.
7. Ārija Elksne lieto savrupinātus apzīmētājus un apzīmētāju grupas, lai paskaidrotu kādu lietvārdu un ar to pievērstu tam uzmanību. Šis savrupinājuma veids ļauj labāk izprast nozīmi un iedomāties, kā izskatās objekts, par kuru runā.
8. Savrupinājumi, kurus veido apstākļi un apstākļu grupas, Ārijas Elksnes dzejā ir lietoti visretāk, tāpat kā dzīvē.
9. Pēc diagrammas aplūkošanas var secināt, ka dotajā dzejoļu krājumā visbiežāk lietots savrupinājumu veids ir divdabja teiciens, bet visretāk – savrupināti apstākļi un apstākļu grupas.
…