1. SKUJENES PAGASTS - PIEBALGAS NOVADĀ
Piebalga ir viens no Latvijas skaistākajiem novadiem. Krāšņa un daudzveidīga ir tās daba, kas pievilina ceļotāju ar saviem baltajiem lielceļu līkločiem, ar pakalnu tuvošanos mākoņiem un ezeru kluso burvību, ar visskaistāko Latvijas upi – Gauju.
Vispirms Piebalga jāmin kā lielu kultūrvēsturisku novadu, ko veido deviņi pagasti : Skujenes, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Taurenes, Vecpiebalgas, Zosenu. (Skatīties pielikumu Nr.1)
Skujenes pagasts atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu rajona dienvidaustrumu daļā, aptuveni 100 km no Rīgas un 35 km no Cēsīm.
Tagadējā Skujenes pagasta teritorija izveidojusies pēc Otrā pasaules kara, kad tajā iekļāva lielāko daļu Kosas pagasta un Sērmūkšu pagasta. Laika posmā no 1954. gada līdz 1987. gadam teritoriālais plānojums ir daudzreiz mainījies, apvienojoties kolhoziem : „Drošais ceļš”, „Kaive”, „Vienība” un padomju saimniecībai „Skujene”.
1.1. Kultūrvēsturiskais mantojums
Skujene –sena apdzīvota vieta.
Pirmās ziņas rakstos jau minētas ap 13. gadsimtu, kas saistās ar Livonijas ordeņa laika pili. Livonijas kara laikā, 1559.gadā, to ieņēma un nodedzināja Ivana Bargā karaspēks. Līdz mūsdienām no viduslaiku pils mūriem ir saglabājies tikai neliels fragments.
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Ģībēnu, Drapmaņu un Taurupju senkapi, Skujenes viduslaiku pilsdrupas. Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi : Drapmaņu baznīcas kalns – kulta vieta, Ķiberes senkapi, Šišu senkapi, Māļu un Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta.
Daudz noslēpumu sevī glabā Doļu pilskalna svētvieta. Tā atrodas abpus skaistajai Amatas upei. Daudzie svētakmeņi atrodami dažādās vietās, notīrot sūnas un gadu gaitā sakrājušos augsnes slāņus, atklājas kā dabas, tā cilvēku ievilktie noslēpumainie raksti. (Skatīties pielikumu Nr.2)
Pirms 6 gadiem šo svētvietu sāka sakopt un pētīt Sērmūkšu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājas Ilzes Šultes ģimene, tomēr svētakmeņu raksti vēl joprojām sevī sargā daudz nezināmā.
…