Savas organizācijas apraksts

Latvijas Prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju.”
Ņemot par paraugu citu Eiropas valstu, īpaši Šveices pieredzi, Latvijas Satversme pieņēma likumu, kas noteica, ka turpmāk arī Latvijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju pārzinās laicīgas valsts iestādes, kuras nosauca par dzimtsarakstu nodaļām. 1921. gada 2. maijā tika izveidota pirmā nodaļa Latvijā - Rīgas pilsētā.
Dzimtsarakstu nodaļu izveide Latvijā ilga 15 gadus- līdz 1937. gadam, kad stājās spēkā Latvijas Republikas Civillikums. Šodien valstī darbojas vairāk nekā 55O pilsētu un pagastu, kā arī novadu dzimtsarakstu nodaļas.
Līdz ar dzimtsarakstu nodaļu izveidošanos arī garīdznieki saglabāja tiesības laulāt, kristīt bērnus, reģistrēt mirušos, par to paziņojot laicīgajām iestādēm.
Dzimtsarakstu nodaļas funkcijas

Dzimtsarakstu nodaļas ir tiesu sistēmai piederīgas iestādes, kuras veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija. Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu uzliktas funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums, un to lēmumi pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem".
Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts uzticēts uzdevums pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Ar tieslietu ministra atļauju vairākiem pagastiem var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā — vairākas dzimtsarakstu nodaļas.…