Saulkrastu un Zvejniekciema vietas raksturojums

Dibināta 1823. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.
Platība 48 km2, lauku teritorija 42 km2.
Iedzīvotāji:3330, kopā ar lauku teritoriju 5512, latvieši - 83.1%; (1935. g. latviešu 92.8%).
No Rīgas - 45 km (autoceļš A1).
Dzelzsceļstacijas: Inčupe (43.5 km), Pabaži (45.5 km), Kišupe (51 km), Zvejniekciems (53.2 km).
Saulkrasti ir pilsēta ar lauku teritoriju, kas būtībā ir piejūras meža josla no Lilastes upes un ezera, mazdārziņu kopas aiz dzelzceļa līnijas, ietverot arī saimniecisko centru Zvejniekciemu. Pilsētas tiešās robežas ietver galvenokārt joslu starp dzelzceļu un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei. Teritoriju apņem Sējas pagasts. Vienīgi dienvidos īsā posmā ir Carnikavas un ziemeļos Limbažu rajona Skultes pagasta robeža.
Daba. Saulkrasti sastāv no vairākām daļām, starp kurām ir mežu joslas upītes ielejās – Aģe, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe aiz priekškāpas tek uz Z, bet Pēterupe un ķīšupe – uz D, piekrastes smilšu sanesumu kustības virzienā. Saulkrasti stiepjas no Lilastes līdz Skultei 17 km garumā. Aiz Saulkrastu vidusskolas stadiona aug lielākie Latvijas melnalkšņi (3,9 un 3,5 m apkārtmērā).
Vēsture. Saulkrastu pilsēta tās tagadējās robežās izveidojusies pakāpeniski, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas, Ķīšupes un Pēterupes krastos. Neibāde, ko 1823. gadā uz Bīriņu muižas zemes D no Ķīšupes dibināja K. Reiterns, attīstījās galvenokārt kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta ar greznām vasarnīcām.…