Simtiem tūkstošiem gadu atdala mūs no neandertāliešiem. Simtiem tūkstošiem gadu mēs sevi pārliecinām, ka esam saprātīgi-HOMO SAPIENS-visi kā viens. Bet palūkosimies atpakaļ,- ar ko esam nodarbojušies visu šo laiku? Kā mēs esam asinājuši savu saprātu?
Pēc vēsturnieku ziņām, 85 procentus no vēstures zināmā laika cilvēki bijuši aizņemti ar tīri cilvēcisku lietu kārtošanu- viņi karojuši. Pāri palikušais laika sīkumiņš pirmām kārtām atvēlēts nopostītā atjaunošanai (citādi nebūtu jēgas sākt karu), bez tam-lai palūkotos apkārt (vai kaimiņam nav kas slikti piesiets), un visbeidzot, zinātnei. Tātad iznākusi diezgan drūma aina, un kopējais cilvēces raksturs ir maz pievilcīgs. Neko darīt.
Taču lai nākamais ekskurss statistikā uzmundrina tos, kas zaudējuši dūšu. Pieņemsim, ka cilvēce zinātnei atvēl ne vairāk par pieciem procentiem no savas kopējās vēstures laika. Ko tas dod? Pieci procenti no simts tūkstošiem ir pieci gadu tūkstoši vai piecdesmit gadsimti. Iznāk divi simti paaudžu, kuras nodarbojušās tikai ar cildeno zinātni- astronomiju...
Par Zemes formu.
Zeme ir apaļa.Par to patiešām runāja daudzi, droši vien Aristotelis pirmais sāka nevis tukšvārdīgi apgalvot, bet ņēma vērā pierādījumus. Starp citu, nav pilnīgi skaidrs kapēc dižais filozofs atteicās no viņa laikam ērtās un pavisam modernās abstrakto prātojumu metodes. Iespējams, tas bija tāpēc, ka viņš bija Maķedonijas Aleksandra audzinātājs un mājskolotājs. Bet bērni, kā zināms, ir neatlaidīgi...
Taču atgriezīsimies pie Aristoteļa pierādījumiem. Pirmkārt, Mēness aptumsuma laikā Zemes ēnas malā vienmēr ir apaļa. Un, otrkārt, kas gan, ceļodams no dienvidiem uz ziemeļiem, nav redzējis, kā mainās zvaigžņotās debess izskats? Dažas zvaigznes vairs nav redzamas, turpretim citas parādās. Tas liecina ne tikai par to, ka planēta ri lodveida, bet arī par to, ka tā ir neliela apjoma. Pārliecinoši, ļoti pārliecinoši. To saprotam ne tikai mēs. Pēc Aristoteļa līdz pašas kristietības sākumam neviens nešaubījās par Zemes formu. …
