Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:755261
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    5
  MERKŪRS    8
  MERKŪRS - NOSAUKUMA RAŠANĀS    8
  APRIŅĶOŠANAS PERIODS AP SAULI    8
  MERKŪRA REPUTĀCIJA    9
  CAURMĒRS, TILPUMS, PIEVILKŠANAS SPĒKS    9
  TEMPERATŪRA    9
  FĀZES    10
  VENĒRA    11
  VENĒRA - RĪTA UN VAKARA ZVAIGZNE    11
  STARPPLANĒTU STACIJU IELAUŠANĀS VENĒRAS ATMOSFĒRĀ    11
  ATMOSFĒRAS NOSLĒPUMS    12
  ATMOSFĒRAS ATKLĀŠANA    13
  PLANĒTAS KLIMATS    14
  MARSS    15
  MARSA ATTĀLUMS NO SAULES    15
  KAD VISIZDEVĪGĀK NOVĒOT MARSU?    15
  MARSA PĒTĪJUMU VĒSTURE    16
  1909. GADA LIELĀ OPOZĪCIJA, STRĪDI STARP ZINĀTNIEKIEM    17
  ATMOSFĒRA    19
  KLIMATS, DIENNAKTS GARUMS    19
  MARSA GRIEŠANĀS ASS    20
  TEMPERATŪRA    20
  PAVADOŅI    20
  1971. GADA LIELĀ OPOZĪCIJA    22
  PIRMIE MARSA ATTĒLI    22
  ASTEROĪDU JOSLA    23
  MAZO PLANĒTU ATKLĀŠANAS VĒSTURE    23
  MAZO PLANĒTU LIELUMU    25
  JUPITERS    26
  JUPITERA RAKSTURLIELUMI    26
  ATMOSFĒRA    27
  PAVADOŅI    28
  NOSLĒPUMAINIE SIGNĀLI    29
  PĒDĒJAIS ATKLĀJUMS    29
  SATURNS    30
  ATKLĀŠANAS VĒSTURE    30
  AR KO SATURNS ATŠĶIRAS NO CITĀM PLANĒTĀM?    31
  PAVADOŅI    32
  URĀNS    33
  URĀNA VĒSTURE    33
  URĀNA ĪPTNĪBA    34
  NEPTŪNS    35
  ATKLĀŠANAS VĒSTURE    35
  NEPTŪNA RAKSTURLIELUMI    36
  PLUTONS    37
  SILTUMS UN GAISMA    37
  TRANSPLUTONS    38
  NOBEIGUMS    40
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    40
Darba fragmentsAizvērt

…Debess labi novērojama siltā vasaras naktī, sēžot ar makšķeri upes krastā vai guļot uz vientuļa pakalniņa stepē. Ātri paskrien vasaras nakts, austrumos sārto jau rīta blāzma. Cita pēc citas nozūd zvaigznes. Paliek tikai visspožākās. Bet drīz izgaist arī tās.
Tālu tālu pie paša horizonta apžilbinoši iemirdzas Saules mala. Sākas jauna diena.
Jau sirmā senatnē, lūkojoties debesīs, cilvēkam radās daudz jautājumu.
Kas ir neskaitāmās mirgojošās zvaigznes? Vai tās tiešām ir tik mazas, kā izskatās? Kādēļ Saule vasarā paceļas augstu virs galvas un stipri silda zemi, bet aukstajās ziemas dienās, tikko parādījusies virs horizonta, jau steidz atkal paslēpties aiz tā, it kā negribētos skatīties uz sniegotajiem laukiem un sastingušajām upēm?…
Zinātne par debess spīdekļiem radusies jau sirmā senatnē, un to sauc par astronomiju. Šis nosaukums cēlies no grieķu valodas, un tas sastāv no diviem vārdiem: ,,astron’’ – zvaigzne un ,,nomos” – likums.
Varētu domāt, kāpēc gan mūsu senčiem vajadzēja skatīties debesīs un pētīt likumus, pēc kuriem kustas zvaigznes un citi debess spīdekļi? Vai tādas zināšanas ko dod?
Jā, tas ir ne vien derīgi, bet arī nepieciešami. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojās ar lopkopību un zemkopību. Lopkopim un zemkopim jāzina, kad iestāsties pavasaris, kad to nomainīs vasara, kad pēc vasaras sāksies lietainais rudens. Un cilvēks vēro Sauli: ja tā ir sākusi kāpt augstāk pie debess un stiprāk sildīt, tad tas nozīmē, ka drīz beigsies ziema, drīz atnāks siltās, skaidrās pavasara dienas.
Tajā laikā zinātne nebija pieejama vienkāršiem ļaudīm: ar to nodarbojās priesteri – baznīcas kalpi.
Priesteri bija pirmie astronomi. Izpētot debess spīdekļu kustības, viņi prata iepriekš noteikt pat Saules un Mēness aptumsumus. Zināšanas astronomijā deva priesteriem milzīgu varu pār tautu. Mānot vienkāršos ļaudis, priesteri apgalvoja, ka viņi sarunājoties ar dieviem, ka dievi nododot savas pavēles cilvēkiem ar viņiem – priesteriem. Priesteru vara bija tik liela, ka viņus klausīja pat valdnieki.
Astronomija palīdzēja cilvēkiem uzzīmēt seno zemju pirmās kartes. Un arī tagad nav iespējams sastādīt kartes, nezinot astronomiju.


Mūsu Zeme ir debess ķermenis, kas rinķo apkārt Saulei. Saule kopā ar visiem debess ķermeņiem, kas ap to riņķo, veido Saules sistēma.
Zeme ir mūsu dzimtā māja, bet Saules sistēma – dzimtā pilsēta, kurā atrodas šī māja.
Mūsu planētā ir milzīgas ēkas – Jupiters un Saturns; ir vidēja lielumu mājas, tādas kā mūsu Zeme, Venēra un Marss; ir gluži niecīgas mājiņas – tās ir mazās planētas, tā saucamie asteroīdi, un ir arī ļoti sīki debess ķermenīši – meteori, kas varbūt ir sabrukušu planētu atliekas.
Mūsu Saules pilsētas mājas nestāv uz vietas: kopš senseniem laikiem tās traucas pa neredzamiem ceļiem apkārt centrālajam ķermenim – Saulei. Bet arī visa Saules pilsēta – pati Saule ar saviem pavadoņiem – milzīgā ātrumā traucas bezgalīgajā telpā. Mūsu Saules pilsēta ir klejojoša pilsēta, tāpat kā visas citas Sauļu pilsētas Visumā.
Es tevi iepazīstināšu ar mūsu Saules pilsētas mājām, sākot ar Saulei vistuvāko planētu – Merkūru. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties