Saules sistēma

Saules sistēmu veido zvaigzne – Saule – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns, Plūtons, kā arī vairāk nekā 60 planētu pavadoņu, komētas, daudz mazo planētu un meteorītu. Saules sistēmas ķermeņi paši nespīd, izņēmums ir Saule. Vislielākā planēta ir Jupiters, vismazākā- Plūtons. Planētas riņķo ap Sauli aptuveni vienā plaknē pa nedaudz eliptiskām orbītām. Orbītas eliptiskuma (saspieduma) pakāpi raksturo ekscentricitāte. Kad planēta vistuvāk Saulei, saka, ka tā atrodas perihēlijā, kad tā atrodas vistālāk no Saules, - tad afēlijā. Orbītas izmērus raksturo orbītas lielās pusass garums. Zemes orbītas lielās pusass garumu pieņem par vienu astronomisko vienību. Planētu attālumi no Saules un to apriņķošanas periodi ir ļoti atšķirīgi. Planētu kustība ap Sauli notiek pēc trim Keplera likumiem.
Izšķir iekšējās planētas un ārējās planētas. Īpašus planētu stāvokļus attiecībā pret Zemi un Sauli sauc par konfigurācijām. Iekšējo planētu konfigurācijas ir maksimālā elongācija, apakšējā konjunkcija un augšējā konjunkcija. Ārējo planētu konfigurācijas ir opozīcija un konjunkcija. Konfigurācijas atkārtojas ar sinodisko periodu, kas atšķiras no orbitālā jeb sideriskā perioda.…