Saules sistēma ir planētu, to pavadoņu un kosmisko atlūzu kopums, kas apriņķo Sauli. To satur kopā Saules gravitācijas pievilkšanas spēks. Saules masa ir aptuveni tūkstoš reižu lielāka par visu planētu masu kopā. Iespējams, ka Saules sistēma izveidojusies no milzīga starpzvaigžņu gāzu un putekļu mākoņa, kas sava paša gravitācijas spēka iedarbībā sablīvējās aptuveni pirms pieciem miljardiem gadu. Planētas iedala divās grupās. Četras Saulei tuvākās planētas sauc par Zemes grupas planētām, jo tās ir nelielas, blīvas un tām ir cieta virsa. Četras ārējās planētas aiz Marsa orbīta sauc par Jupitera grupas planētām, jo tās ir līdzīgas Jupiteram, kurš tā nosaukts romiešu dieva vārdā. Starp Marsu un Jupiteru ir nelielu kosmisko objektu apgabals – asteroīdu josla.
Ūdeņradis Saules sistēmā. Ūdeņradis ir kopējs elements Saules sistēmā. Ūdeņraža atomi ir tik kustīgi, ka mazāk masīvās planētas nevar to cieši piesaistīt. Tāpēc smagākā ķīmiskā elementa slāpekļa Zemes atmosfērā procentuāli ir daudz vairāk. Vieglākais ūdeņradis ir aizplūdis, jo Zemes gravitācija nav pietiekami liela, lai to noturētu.
Astronomijas mācīšana. 19. gadsimtā Saules sistēmas uzbūvi mācīja izmantojot mehāniskus instrumentus, kā, piemēram, planetāriju.
Riņķošana ap Sauli. Dažas planētas, ieskaitot Zemi, apriņķo Sauli pa elipsēm, kas ir līdzīgas aplim. Citām planētām, piemēram, Plūtonam, orbīta ir daudz ekscentriskāka. Komētu ekscentriskas un izstieptas. Attālumu starp planētām un Sauli mēra astronomiskās vienībās (AU).
Saule...
Gandrīz visas senās civilizācijas atzina Sauli par dzīvības un galveno enerģijas un spēka avotu visu notikumu norisei uz Zemes. Saule ir mūsu Saules sistēmas centrs, mūsu lokālā zvaigzne. Tai nav stingri noteiktas formas, jo tā nav no gāzēm, galvenokārt no ūdeņraža augstā temperatūrā. Tā kā Saule atrodas samērā tuvu, zinātnieki pēta, lai izprastu zvaigžņu dabu vispār. Galvenokārt viņu uzmanība ir pievērsta Saules atmosfēras slāņiem, kas plešas kosmosā, - Saules vainagam, hromosfērai un fotosfērai. Zinātnieki noskaidroja, ka Saule, tāpat kā vairums zvaigžņu, sastāv galvenokārt no ūdeņraža. Saules centrā ūdeņraža kodoli ir tā saspiesti, ka tie sintezējas par hēlija kodoliem. Tā ir tāda pati reakcija, kāda notiek ūdeņraža atombumbā. Katru minūti Saulē enerģija pārvēršas 240 miljonu tonnu masas. Pēc Alberta Einšteina iegūtās ievērojamās formulas E=mc2 var secināt, ka masa un enerģija ir savstarpēji pārvēršamas. Līdz ar to zinātnieki spēja labāk izprast Saules enerģijas avotu.
…
