Saules kauja, tās norise, vieta un nozīme / ID: 313304

Autors: simona (8)

Vērtējums:

Publicēts: 07.08.2009.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 15 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

Darba fragmentsAizvērt

Darba uzdevumi ir:
aplūkot krusta karu sākumu Austrumbaltijā;
atrast un apkopot pieejamās ziņas vēstures avotos un literatūrā par Saules kaujas norisi;
analizēt pieejamās ziņas vēstures avotos un literatūrā par Saules kaujas vietas lokalizāciju;
apskatīt Saules kaujas nozīmi vēstures literatūrā.
Lai sasniegtu uzstādītos uzdevumus, darbā tika izmantoti gan avoti, gan vēstures literatūra. Informāciju par Saules kauju tika gūta no „Atskaņu hronikas” (13.gs.) kā pirmavota, kā arī no hronista Vartbergas Hermaņa sarakstītās „Livonijas hronikas” (14.gs.) un B. Rusova „Livonijas hronikas” (16.gs.) sniegtajām ziņām. Taču divas pēdējās hronikas ir tapušas uz pirmās bāzes un ievērojami vēlāk pēc darbā aprakstītajiem notikumiem. Līdz ar to šo hroniku ticamības pakāpe ir daudz zemāka, jo tajā daudzi fakti atspoguļoti izkropļotā veidā. Arī faktoloģiskais materiāls pēdējās hronikās ir ārkārtīgi skops. Arī „Atskaņu hronikai” ir savi trūkumi. Tā ir sarakstīta dzejas formā, kas apgrūtina izpratni par to, ko ar lirisko formu ir vēlējies pateikt hronikas autors. .
Kā avots tika izmantota „Atskaņu hronika” gan V. Belševicas, gan V. Bisenieka latviskajos tulkojumos. Kā Vartbergas Hermaņa „Livonijas hronikas” versija tika izmantota Internetā (www.livonia.narod.ru) ievietotais tulkojums krievu valodā. Savukārt, kā B. Rusova „Livonijas hronika” – no Internetā (www.historia.lv/) ievietotā E.Veislapa latviskais tulkojums. No A. Švābes sastādītās „Senās Latvijas vēstures avotu” II sējuma 1.brutnīcas tika iegūtas ziņas par dažādos avotos esošo informācijas saturu.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,48 €