Par šo tematu izvēlējos rakstīt referātu, jo mani interesē astronomija pati par sevi kā zinātne, tāpēc vēlējos paplašināt savas zināšanas un painteresēties par saules kustību un zvaigznājiem. Pirmkārt, no saules mēs esam pilnīgi atkarīgi un uzzināt visus šīs zvaigznes niķus un stiķus būtu pateišām interesanti jebkuram cilvēkam. Otrkārt, zvaigznāji ir tās pašas skaistās zvaigznes, tikai tās veido kombinācijas, no kurām tad mēs arī varam redzēt, piemēram, Lielos greizos ratus, Lielo lāci utt. Manuprāt, tas patiešām ir interesanti jebkuram, jo tieši astronomija mums palīdz šo to izprast par to, kas „lido” mums apkārt un atrodas „virs” galvas.
Zvaigznāji.
Zvaigznājs ir debess apgabals. Visa debess ir iedalīta zvaigznājos, līdzīgi kā Zemes virsa valstīs. Pie zvaigznāja pieder visas, arī ar neapbruņotu aci nesaskatāmas zvaigznes, miglāji, galaktikas un citi objekti, kas atrodas attiecīgā zvaigznāja „teritorijā”. Visa debess ir sadalīta 88 zvaigznājos.
Senatnē Ēģiptē, Babilonijā, Ķīnā un citās zemēs ir bijuši savi vēsturiski zvaigznāju nosaukumi. Mūsdienu zvaigznāju nosaukumu pamatā izmantoti 48 Senajā Grieķijā pazīstamie zvaigznāji – tie ir 12 zodiaka zvaigznāji, Lielais un Mazais Lācis, Herkuless, Kasiopeja un daudzi citi. Pārējo zvaigznāju nosaukumus izdomāja 16. un 17. gadsimtā vienlaikus ar dienvidu puslodes zvaigznāju un dažu citu ziemeļu puslodes zvaigznāju (Ķirzaka, Lūsis, Lapsiņa u.c.) nosaukumiem.…