Saule ir Zemei tuvākā zvaigzne. Tā ir galvenais siltuma un gaismas avots. Līdzīgi citām zvaigznēm arī Saule ir milzīga kvēlojoša gāzu lode. Tās lineārais diametrs ir 1,392 milj. km, bet pie debess tā redzama kā disks, kura leņķiskais diametrs 32`.
Saules griešanās. Novērojot plankumus uz Saules virsas, ir noskaidrots, ka tā veic vienu apgriezienu ap asi 25,38 dienās. No Zemes redzamais Saules rotācijas periods ir par 2 dienām garāks (27,28 dienas), jo Zeme kustas pa orbītu Saules griešanās virzienā. Saules ekvators atrodas 7º leņķī pret Zemes orbītas plakni, tādēļ gada laikā pret Zemi pārmaiņus pagriežas gan Saules dienvidu, gan ziemeļu puslode. Saule nerotē kā viens vesels. Ekvatora apgabalā tā griežas straujāk, bet polu apvidos – lēnāk.
Saules uzbūve. Tiešiem pētījumiem Saules dzīles nav pieejamas, tādēļ par to uzbūvi un valdošajiem apstākļiem var spriest, analizējot Saules starojumu, daļiņu plūsmas, kā arī matemātiski modelējot Saules uzbūvi. Saules galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kuru rezultātā ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Kodolreakcijas norisinās Saules centrālajā daļā, kur temperatūra pārsniedz 10 milj. K. Ik sekundi Saules dzīlēs hēlijā pārvēršas 600 milj. t ūdeņraža.…
