Augi izmanto Saules starojuma enerģiju, lai veidotu sarežģītus ķīmiskos savienojumus no ūdens un oglekļa dioksīda. Šiem savienojumiem piemīt enerģija, kura ieslēgta saitē, kas notur to atomus kopā. Dzīvniekus, kas ēd augus, sauc par zālēdājiem. Savukārt citi dzīvnieki, kurus sauc par gaļēdājiem, ēd zālēdājus. Tādejādi Saules enerģiju uzņem augi un tad nodod to dažādiem dzīvniekiem. Dzīvnieki sagremo pārtiku un atbrīvo tajā ieslēgto enerģiju, sadalot ietilpušos savienojumus. Dzīvnieki izmanto šo enerģiju, lai pārvietotos un uzturētu visus procesus, kas nepieciešami dzīvības saglabāšanai.
Saule sastāv aptuveni no 70 % ūdeņraža un 30 % hēlija. Saules enerģija rodas kodolsintēzes reakcijās, kas Saules kodolā, kur ūdeņraža atomi savienojas, veidojas hēlija atomus. Hēlija atoma masa ir mazāka nekā to veidojošo ūdeņraža atomu masu. Šī masa starpība pārvēršas enerģijā : no viena kilograma zaudētās vielas iegūst aptuveni 100’000 miljonu megadžoulu enerģijas, kas atbilst lielā elektrostacijā 25 gadu laikā saražojot enerģijas daudzumam. …
