Saule ir zvaigzne ,ap kuru saules sistēmā riņķo Zeme un citas planētas. Sauli veido ūdeņradis, hēlijs un citu elementu piejaukums. Saule sastāv no ļoti karstas gāzes, un tās vidējā temperatūra ir 6000 celsija grādu. Saule atrodas līdzsvarā, jo gāzes spiedienu līdzsvaro gravitācijas spēks. Kodoltermiskajās reakcijās, kuras sauc arī par kodolu sintēzi, Saules centrā rodas enerģija. Šajā procesā no četriem ūdeņraža kodoliem rodas viens hēlija kodols, izdaloties milzīgam enerģijas daudzumam, kas izplatās visā saules sistēmā. Saule ir izveidojusies ļoti senos laikos kā gāzu un putekļu mākonis. Tādi mākoņi ir sastopami visā Galaktikā, un tos sauc par miglājiem. Saule un tās planētas radās no miglāja.
Saules uzbūve. Saule ir Zemei tuvākā zvaigzne. Tā izskatās daudz spožāka par visām citām zvaigznēm, tāpēc ka atrodas daudz tuvāk Zemei. Tā atrodas tikai 150 miljonus kilometru attālumā! Saules diametrs ir 109 reizes lielāks nekā Zemes diametrs. Fotosfēra ir Saules virsas redzamā daļa. Fotosfēra sastāv no granulām. Tajā novērojami Saules plankumi un fotosfēras lāpas. Saules atmosfēru iedala hromosfērā un vainagā. Hromosfērā veidojas tumšas spektrāllīnijas, kas pieder daudziem ķīmiskiem elementiem. Vainags - gaismas oreols ap to jeb apdārzs - stiepjas vairāku miljonu kilometru attālumā no Saules virsas. No vainaga izšaujas lādētu daļiņu plūsma, ko sauc par Saules vēju. Ik sekundi aizplūst miljoniem tonnu daļiņu masas. Zemi no šīm daļiņām aizsargā magnētiskais lauks, taču tās var nodarīt bojājumus kosmosa kuģim vai pavadonim. Retinātajā vainagā ir augsta temperatūra, tajā novērojamas protuberances. Saules plankumus rada atdzisušās gāzes uz Saules virsas. Šos plankumus reizēm apņem karstu liesmu mēles, ko sauc par protuberancēm.
Vecums. Salīdzinājumā ar citām zvaigznēm Saule ir ļoti jauna - tai ir tikai 5 miljardi gadu - un tiek uzskatīta par vidēja vecuma zvaigzni. Paiet apmēram 30 miljoni gadu, kamēr gaisma no saules kodola sasniedz Zemi. Saules dzīves cikls beigsies, kad tā būs iztērējusi visu kodoldegvielu, kas nepieciešama kodoltermisko reakciju norisei: tad Saule izdzisīs. Līdzšinējā izskatā Saule turpinās spīdēt vēl 5 miljardus gadu.
Saule izsviež enerģiju gaismas un karstuma veidā. Bez šīs enerģijas uz Zemes nebūtu dzīvības. Saule apspīd arī Mēnesi, planētas un to pavadoņus, komētas un visu pārējo Saules sistēmā. Šie objekti spīd tikai tāpēc, ka atstaro Saules gaismu. Ja Saule pēkšņi izdzistu, rastos iespaids, ka šie objekti ir izzuduši.
Kā saule ražo enerģiju. Īstenībā Saule nedeg.
…
