"Konstitucionālā uzraudzība ir dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai. Konstitucionālā uzraudzība ir būtisks konstitūcijas aizsardzības instruments un garants."1
Ideja par konstitucionālās kontroles jeb konstitucionālās uzraudzības nepieciešamību demokrātiskā valstī pirmoreiz radusies Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šo funkciju veic Augstākā tiesa.
Doma par konstitucionālās tiesas nepieciešamību Latvijā pirmo reizi nopietni izskanēja no Saeimas tribīnes jau 1934.gada 8.maijā, vienu nedēļu pirms valsts apvērsuma, kad atlaista tika pati Saeima.
Saeimas deputāts H.Štegmanis iesniedza priekšlikumu, kura mērķis bija Latvijas valsts tiesiskās sistēmas pilnveidošana. Saeimai tika ieteikts papildināt valsts pamatlikumu - Satversmi ar pantu, kurā būtu ietverta norma, kas paredzētu speciālas valsts tiesas izveidošanu. Valsts tiesas uzdevums būtu pārbaudīt likumu un Ministru kabineta izdoto noteikumu, kā arī Valsts prezidenta un Ministru kabineta lēmumu un rīkojumu atbilstību Satversmei un likumiem. Diemžēl toreiz Saeima deputāta H.Štegmaņa priekšlikumu noraidīja, jo tas nesaņēma nepieciešamo divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
"Kad pēc daudziem gadiem Padomju Savienībā sākās “perestroika”, tās ietvaros risinājās arī zināms padomju valsts demokratizācijas process. Šajā laikā tika izveidota PSRS Konstitucionālās uzraudzības komiteja. Tas bija signāls, ka līdzīgas institūcijas nepieciešamas arī savienotajām republikām.…