Ievads
Latvijā visaugstāko vietu tiesību sistēmā ieņem Satversme un neviens likums nevar būt pretruna ar to. Rodas vajadzība pēc īpašas institūcijas, kas nodarbotos ar jautājumu par likumu atbilstību Satversmei. Lai tas nebūtu pārkāpts, tiek izveidota Latvijas Satversmes tiesa un 1996. gada 5. jūnijā Saeimā tika pieņemts Satversmes tiesas likums.
Satversmes tiesas izveidošana Latvijā bija nozīmīgs lēmums tiesiskās valsts pamatu nostiprināšanā. Tas bija patiess apliecinājums tam, ka tiesu vara ir līdzvērtīga pārējiem valsts varas atzariem.
Kursa darbs sastāv no četrām daļām, kur ir teikts par Satversmes tiesas rašanas nepieciešamību, to tiesisko statusu, kādi likumi regulē tas darbību un kā savstarpēji iedarbojas tiesību normas un Satversmes tiesas darbība, un kāda nozīme ir Satversmes tiesas spriedumiem.
Pirmā daļā ir vairāk izmantota vēsturiskā metode, kur ir aprakstīts Satversmes tiesas dibināšanas laiks un to galvenie uzdevumi. Ir apskatīts Satversmes tiesas tiesiskais pamāts un kādi ir būtiskie normatīvie akti, kuri regulē to darbību. Ir apskatīta konstitucionāla sūdzība, uz kādā pamātā tā veidota un tiek izpētītīts tā nepieciešamība.
Otrā daļā ir vairāk izmantota socioloģiskā metode, jo tiek pētīts un vērtēts Satversmes tiesas ietekme uz sabiedrības attīstību un uzticēšanu. Tiek izpētīts sabiedrības attieksme pret Satversmes tiesu kā tiesību aizsargājošo institūtu. Tiek apskatīta Satversmes tiesas nepieciešamība kā sabiedrības un kā valsts dzīvē.
Trešā daļā ir apskatīts par to, kā Satversmes tiesa iztulko tiesību normu un kā ietekme uz to attīstību, kādus interpretācijas metodes tā var izmantot, kāda Satversmes tiesas sprieduma ietekme ir uz citiem instancēm, iztulkojot tiesību normas.
Ceturtā daļā ir apskatīts un izanalizēts viens no Satversmes tiesas spriedumiem, izvērtēts kādās sekās tā izpauž.
Darba mērķis:
1)noskaidrot Satversmes tiesas rašanas nepieciešamību un tā lomu tiesību normu iztulkošanā;
Darba uzdevumi:
1)aplūkot uz kāda pamatā tika veidota Satversmes tiesa;
2)kādi likumi regulē Satversmes tiesas darbību un kā tie ietekme uz to;
3)izpētīt tiesību normu iztulkošanas veidus un to mijiedarbību uz Satversmes tiesas darbību;
4)apskatīt Satversmes tiesas spriedumus.
Darba metodes: vēsturiskā metode, socioloģiskā metode, kā arī analizējoša.
Satversmes tiesas rašanās vēsture un tās uzdevumi
Katrai valstij ir sava tiesību sistēma, un šo sistēmu veido spēkā esošo normatīvo aktu kopums. Tiesību sistēma ir noteikta kārtība. Visaugstāko vietu katras valsts tiesību sistēmā ieņem valsts konstitūcija, atstājot aiz sevis parlamenta pieņemtos likumus un pārējos normatīvos aktus, kuri tiek ierindoti atkarībā no normatīvo aktu izdevēja stāvokļa valsts varas institūciju skalā. Un šajā valsts izveidotajā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju, savukārt neviens normatīvais akts nedrīkst pārkāpt likumu. Taču dzīvē gādās visādi un nevar būt izslēgta iespējamība, ka likumdevējs apzināti vai neapzināti varētu kļūdīties pieņemot likumus. Dzīvē ir bijuši un neapšaubāmi būs tādi gadījumi, kad pieņemtais likums būs pretrunā ar konstitūciju, un savukārt pieņemtie normatīvie akti neatbildīs spēkā esošajiem likumiem. Un lai risinātu šādā veida strīdīgus jautājumus tiek izveidota neitrāla instance – Satversmes tiesa. …
