Viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem ir tāds, ka indivīds pats nedrīkst izspriest savu lietu un nedrīkst izvērtēt savas rīcības likumību. Pretējā gadījumā viņa spriedums gandrīz vienmēr būs sev par labu, lai cik arī objektīvi necenstos izvērtēt savu rīcību. Šādus spriedumus neizbēgami iespaidos objektivitātes trūkums un personīgās intereses. Līdzīga situācija var rasties ar parlamenta izdotajiem likumiem, kad ir jāpārbauda to atbilstība valsts pamatlikumam – konstitūcijai. Katrā valstī pastāv tiesību sistēma, kurā visaugstāko līmeni ieņem konstitūcija, atstājot aiz sevis parlamenta pieņemtos likumus un pārējos normatīvos aktus, kuri tiek ierindoti atkarībā no normatīvo aktu izdevēja stāvokļa valsts varas institūciju skalā.1
Valsts izveidotājā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju. Un lai nerastos iepriekšminētā situācija ar neobjektivitāti un personīgo ieinteresētību ir nepieciešama neatkarīga instance, kas izvērtē kā valstī tiek ievērota konstitūcija. Latvijā kopš 1996.gada šādas funkcijas veic Satversmes tiesa.
Tā kā Latvijā konstitucionālās uzraudzības institūcija ir izveidota nepilnus 10 gadus atpakaļ, tad tā sevī ietver mūslaiku tiesu sistēmas jaunākās tendences un ir ļoti piemērots izpētes objekts, lai gūtu padziļinātu ieskatu Latvijas tiesu sistēmā, turklāt Satversmes tiesa nosacīti ir arī visas Latvijas tiesu sistēmas piramīdas virsotne.
Kurs darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt Latvijā darbojošos konstitucionālās uzraudzības institūtu - Satversmes tiesu – un tā funkcijas.…
