Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās tiesas kopumā, -rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa, kas norādītas 1992.gada 15.decembra likumā “Par tiesu varu”. Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīgā tiesu vara.
Latvijas Republikā tiesu spriež tikai tiesa.
Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.
Ideja par konstitucionālās kontroles jeb konstitucionālās uzraudzības nepieciešamību demokrātiskā valstī pirmoreiz radusies Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šo funkciju veic Augstākā tiesa. Laikā starp diviem pasaules kariem konstitucionālās kontroles institūcijas tika izveidotas arī vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Vācijā, arī Igaunijā. Doma par konstitucionālās tiesas nepieciešamību Latvijā pirmo reizi visai nopietni izskanēja no valsts parlamenta - Saeimas tribīnes jau 1934.gada 8.maijā, t.i., tikai vienu nedēļu pirms valsts apvērsuma, kad atlaista tika pati Saeima
SATVERSMES TIESAS VĒSTURE
Ideju par Satversmes tiesas nepieciešamību,Latvijā pirmo reizi izteica Saeimas deputāts Pauls Šīmanis 1930. gadā rakstā ‘’Latvijas Satversmes astoņi gadi’’. Turpinot šo ideju 1934. gada 8.maijā Saeimas Deputāts Hermanis Štegmanis iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmi ar 86.1 punktu, kas paredzētu speciālas Valsts tiesas izveidi. Tomēr šis priekšlikums neguva nepieciešamo balsu vairākumu.
Atjaunojot neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti, nebija šaubu par to, ka izveidojama konstitocionālā tiesa. Tā tika minēta arī Augstākās padomes 1990. gada 4. maija pieņemtajā deklarācijā ‘’Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu’’. Taču 1992. gada 15. decembrī likumā ‘’Par tiesu varu’’ tika paredzēts izveidot nevis patstāvīgu institūciju, bet Konstitucionālās uzraudzības tiesu palātu Augstākās tiesas sastāvā. Reāli tā izveidota netika.…
