Ievads
Es izvēlējos tematu Satversmes Sapulces ievēlēšana un likumdošanas darbība. Šī temata aktualitāte mūsdienās liela, jo mūsu valsts nevarētu pastāvēt bez galvenā likuma – konstitūcijas jeb Satversmes un arī citiem atbilstošiem tai likumiem. Satversmi izmanto tiesību aizsardzības iestāžu darbā, lai aizsargātu cilvēktiesības un valsts suverenitāti. Pēc Satversmes Sapulces vēlēšanām 1920. gadā sākās Latvijas valsts politiskās pastāvības formēšana.
Darba mērķis ir noskaidrot Satversmes Sapulces ievēlēšanas kārtību un gaitu, un uzzināt kādi likumdošanas darbību tā veic laikā no 1920. – 1922. gadam.
Darba uzdevumi:
1. Apkopot informāciju par Satversmes Sapulces vēlēšanu rezultātiem (kandidātu saraksti, politiskais sastāvs, deputātu nacionālās sastāvs un izglītības līmenis)
2. Noskaidrot Satversmes Sapulces statusu un uzdevumus.
3. Analizēt Satversmes Sapulces galvenos likumdošanas aktus (likums par Latvijas valsts iekārtu, likums par Latvijas Republikas karogu un ģerboni, Satversmi, agrārās reformas likumu).
Pētniecības metodes: 1) 1922. gada Latvijas Republikas Satversmes analizēšana 2) attiecīgas literatūras apskats 3) salīdzinošas tabulas veidošana.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, no trijām nodaļām, četrām apakšnodaļām secinājumiem, izmantoto informācijas avotu sarakstu un trijiem pielikumiem.
1.Satversmes Sapulces vēlēšanas
„Doma par Satversmes sapulci – visas tautas vēlētu pārstāvju saietu, kas būtu tiesīgs lemt par savas zemes un tautas likteni, radās jau 1905. gada revolūcijas laikā, kad aizvien plašāk sāka veidoties ideja par Latvijas patstāvību, autonomiju Krievijas impērijas sastāvā. Pēc monarhijas krišanas 1917. gada pavasarī šī doma – sasaukt Latvijas Satversmes sapulci – guva vēl lielāku atbalstu visplašākajos tautas slāņos, to atbalstīja pat lielinieki, kaut gan – tikai līdz brīdim, kad pēc oktobra apvērsuma tie ieguva varu. Satversmes sapulces sasaukšanai gatavojās LPNP, bet politiskie apstākļi Latvijā – vācu okupācija, kā arī lielinieku pretestība – nedeva iespēju šo domu īstenot. Tieši šis iemesls – neiespējamību sasaukt Satversmes sapulci tieši tad, kad radās vislabākie nosacījumi Latvijas kā brīvas, neatkarīgas valsts nodibināšanai, deva tiesības. Tautas padomei, kura pārstāvēja galvenos politiskos grupējumus un sabiedriskās organizācijas, uzņemties atbildību par tautas likteni, tomēr ar nosacījumu, ka šīs tiesības Tautas padome izmantos tikai līdz brīdim, kad radīsies iespēja izveidot visas tautas pārstāvniecību (7;193).”
1918. gada 17. novembrī , LPNP un DB pārstāvjiem vienojoties par Tautas padomes izveidošanu, tikai pieņemts pirmais topošās valsts pamatlikums – Tautas padomes politiskā platforma.
Satversmes sapulces vēlēšanas varēja notikt jau 1919. gada februārī, bet šo ieceri izjauca vispirms Sarkanās armijas un pēc tam Bermonta karaspēka iebrukums.
…
