Viens no nozīmīgākajiem cilvēka dzīves izpausmes veidiem ir saskarsme – apzinātas vai neapzinātas komunikatīvās darbības, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē apkārtējo emocionālo stāvokli. Tieksme veidot kontaktu ar apkārtējo sabiedrību cilvēkam ir dabas dota, gan kā instinkts kopš aizvēstures, kad jau pirmatnējie cilvēki komunicēja, veidojot barus, gan kā cilvēcisks process jau kopš bērnības atdarināt citus. Tiek uzskatīts, ka bez šīs dabiskās nepieciešamības apmierināšanas – saskarsmes – cilvēkam nav iespējams eksistēt, jo pat negatīva saskarsme ir labvēlīgāka psihei, nekā eksistence bez komunikācijas vispār. Izolēšanās no sabiedrības un vides ir psiholoģisku traucējumu pazīme, dabas anomālija, jo veselai personībai ir nepieciešamība pašapliecināties, izzināt, piederēt pie kādas sabiedrības kopas, kaut kam ticēt, kaut ko noliegt, mīlēt un tikt mīlētam, bez šiem priekšnosacījumiem cilvēkam zūd jebkādi orientieri vidē.
Saskarsmes instinkts ir dabas dots, taču kvalitatīva saskarsme ir gadu gaitā izkopa māksla – pirmkārt, māksla pieņemt un atzīt savas pozitīvās un negatīvās puses, otrkārt, pieņemt apkārtējos ar visiem plusiem un mīnusiem. Komunikācijā palīdz spēja izprast otra cilvēka konkrēto stāvokli (empātija), kā arī spēja izvēlēties pareizo veidu komunicēt ar personu, pamatojoties uz objektīvu informāciju, kas ir iegūta. Komunicēt cilvēks mācās ne tikai prakses ceļā, šīs iemaņas atkarīgas arī no personas sociālajām jūtām, uzvedības un sociālajām gaidām, vērtību orientācijas, pastāvošajiem stereotipiem un pasaules skatījumu kā tādu. Šie ir individuāli un personiski aspekti, kas katram indivīdam liek veidot saskarsmi atšķirīgā ceļā.
Mūsdienu sabiedrībā nozīmīgu lomu ieņem kompetents, komunikabls, gudrs, radošs un izglītots cilvēks. Lai skolēns kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, liela uzmanība jāpievērš skolēna personības attīstībai. Mūsdienu skolai ne tikai jāgādā par to, lai skolēni gūtu zināšanas, bet jāsekmē viņu izaugsme par derīgiem sabiedrības pilsoņiem ar nosvērtu raksturu, attīstītu intelektu, izkoptām jūtām, jāveicina patstāvīgas, brīvas, radošas personības veidošanos.
Izglītībai ir jāattīsta un jāaktualizē personības radošais potenciāls…
