Ievads
Pubertāte ir durvis uz pusaudža gadiem... Bērnība attālinās, bērnu spēles tiek pamestas. Līdzsvars izjūk, raksturs kļūst ļoti nestabils. Beigusies jaukā dzīve vecāku paspārnē.
Pusaudzis - “dzīves māceklis” – savu ceļu sāk neveikli. Šīm laikam raksturīga jaunība, emociju izvirdumi, nevaldāmība. Sākas sapņošana pusaudzis atklāj savu Es. Viņš sevi salīdzina ar tuviniekiem un biedriem. Viņš aptver laika jēdzienu un sāk kaldināt nākotnes plānus. Pagātnes un nākotnes atklāšana mudina “rezumēt” – tas ir. Īstais dienasgrāmatu vecums.
Arī zēniem pirmā sēklas noplūde visbiežāk rada pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, tā nāk kā nepatīkams pārsteigums un daudziem ir kauns par aptraipītajiem palagiem, no otras puses – rodas lepnums par savas vīrišķības pierādījumu.
Jauniešu dzimumtieksme kļūst intensīvāka, bet neraugoties uz ilgām iemīlēties, neraugoties uz to, ka viņi jūtas ļoti vientuļi, kā zēni, tā meitenes parasti vēl baidās no pirmās reizes. Lielākā daļa tīņu ir ar mieru pagaidīt, līdz patiešām jutīsies tam nobrieduši. Tāda pačubināšanās vai neliels petings – to jā, bet tālākais solis vēl pagaidām sperts netiek.
Ir normāli, ka pubertātes vecuma jaunieši bieži onanē. Zēni to dara draugu lokā un labprāt salīdzina savu potenci. Meitenes, turpretim, bieži vien meklē vientulību, lai ļautos fantāzijām un sapņiem.
13 un 14 gadu vecumā pats svarīgākais šķiet iespējami uzskatāmi atšķirties no vecākiem – ar traku ģērbšanās veidu un neiedomājamām frizūrām. Taču pakāpeniskā atbrīvošanās nes ne tikai ilgoto neatkarību, bet arī tukšuma un pamestības sajūtu, jo lielākā daļa vēl nav atradusi mīļoto partneri ārpus ģimenes loka. Romantiskās un erotiskās fantāzijas vēl ir tikai gaisa pilis, jūsma par neesošiem vai nesasniedzamiem sapņu partneriem, kas vēl nespēj stāties vecāku mīlestības vietā.
Daudziem jautājumiem: Ko es gribu? Kas man ir svarīgi? Ko citi par mani domā? Dažas jūsmo par kādu vecāku meiteni, mātes draudzeni vai skolotāju, un mātes idealizācijas vietā nāk citas ārpus ģimenes esošas sievietes idealizācija.
Zēniem ir grūtāk tikt galā ar savām bailēm un ievainojamību. Viņi šīs sajūtas cenšas noliegt un tēlo, ka ir īpaši spici, runā neķītrības un cenšas aizbēgt nereālās visvarenības fantāzijās. Savu sirdi viņi izkrata tikai vienam vai diviem tuviem draugiem, no kuriem nav jābaidās saņemt izsmieklu. Attiecībās ar vecākiem zēni kļūst arvien noslēgtāki.
Kompānija sniedz iespēju izdzīvot jūtas, piemēram, kopā klausoties mūziku. Vienaudžu grupa ir kā patvērums, kur tālu no vecākiem tiek krāta pieredze un notiek domu apmaiņa.
…
