1. Dzimumu identitāte un dzimumu lomas.
Dzimuma identitāte veidojas personai atzīstot sevi par vīrieti vai par sievieti. Bērns iemācās, ka viņš ir meitene vai puisis vecumā no 18 mēnešiem līdz 3 gadiem (Cahill, 1986). Dzimumu atšķirības un līdz ar to dažādas dzimuma lomas pastāv visās zināmās sabiedrībās.
Dzimuma lomas ir no indivīda sagaidāma uzvedība, attieksmes un aktivitātes atbilstoši viņa dzimumam. Dzimuma lomas nav noteiktas bioloģiski, tās veido kultūra un socializācija. Pēdējā laikā tradicionālās dzimuma lomas ļoti mainījās.
Vīrieša dzimuma lomas. Zēni ir socializēti domāt, ka viņiem jābūt bezbailīgiem, stingriem, spējīgiem ātri pieņemt lēmumus, neemocionāliem. Sabiedrība nosaka vīrieša lomu kā dominējošo. Ja zēns nepilda sabiedrības izvirzīto lomu, viņš tiek kritizēts ar citiem bērniem un vecākiem. Zēni, kas veiksmīgi adaptējas kultūras standartos, izaugs par vīriešiem, kas nevar padalīties ar savām jūtām ar apkārtējiem. Viņi ir stingri, spēcīgi, bet tanī pašā laikā aizslēgti un izolēti.
Sievietes loma sabiedrībā mainījās pēdēja gadsimta laikā. Meitenes tiek iemācītas būt maigas, pakļāvīgas, emocionālās, impulsīvas. Taču izaugot lielas viņas saprot, ka viņām arī ir tiesības ieņemt dominējošas pozīcijas darba tirgū, nevis tradicionāli sēdēt mājās pie plīts. Šodien daudzas sievietes ieņem vadības pozīcijas darb. Mainās arī vīriešu lomas. Vīrieši aktīvi piedalās bērnu audzināšanā, palīdz sievai ēdiena gatavošanā. Šīs tendences ir izteiktākās amerikāņu sabiedrībā, kur ir ļoti izplatītas feministu kustības, taču arī pie mums tās ir attīstības procesā.
…