NOBEIGUMS
Sabiedrībā sastopami dažādi cilvēki, kam ir garīga rakstura traucējmi, vieglākā vai smagākā formā, vai, kas ir garīgi slimi. Daļa no šiem cilvēkiem ir tik ļoti slimi, ka dzīvi jāpavada aprūpes centrā vai rehabilitācijas iestādē, jeb kādā citā iestādē. Daļa šo cilvēku dzīvo kā visi pārējie cilvēki, tikai lietojot zāles, lai justos stabili. Ar šiem indivīdiem, kuriem nav izteikti psihiskie traucējumi, saskarsme pārsvarā nav apgrūtināta, to reizēm var izjust vienīgi vistuvākie cilvēki vai ģimenes locekli, ar ko komunikācija notiek ikdienā. Apgrūtināka ir saskarsme ar tiem, kuriem ir smagāki tracējumi, taču jāmēģina pielāgoties un neizrādīt atšķirības, lai slimniekā neraisītu agresiju, pesimismu un negatīvismu.
Kā var secināt, personāls aprūpes iestādē ir speciāli apmācīts un ieguvis zināšanas par saskarsmes īpatnībām ar garīga rakstura pacientiem, jo šādiem pacientiem nepiecieāma īpaša pieeja, taču, protams, ne vienmēr komunikācija izvēršas veiksmīga, jo traucējumi pacientiem mēdz būt dažādi un dažādi izpausties.
Uzskata, ka sabiedrību vajadzētu vairāk izglītot par garīga rakstura traucējumiem un cilvēkiem, kas slimo ar šiem traucējmiem. Sabiedrībai jābūt vairāk informētai par saskarsmi ar cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi, par tās nepieciešamību un īpatnībām, lai palīdzētu pacientam labāk iejusties sabiedrībā, līdz ar to uzlabojot viņa funkcionēšanu.
…