Kursa darba mērķis: izpētīt bērnu savstarpējās attiecības grupā, bērna motivāciju apmeklēt pirmsskolu.
Uzdevumi:
1. Iepazīties ar galveno jēdzienu definīcijām.
2. Analizēt literatūru par saskarsmi.
3. Analizēt literatūru par motivāciju.
4. Apzināt 6 –7 gadu vecu bērnu vecumposma īpatnības.
5. Apkopot iegūtos rezultātus un izdarīt atbilstošus secinājumus izvirzītajai hipotēzei.
Hipotēze:
Ja bērnam ir saskarsmes grūtības, tad viņš nav motivēts apmeklēt pirmsskolu.
Pētījuma metodes: zinātniskās literatūras analīze.
Pētījuma bāze: VPII “Birztaliņa”, sagatavošanas grupa ( 16 bērni, 6-7 gadi, 5 meitenes, 11 zēni).
Darba struktūra: Šis darbs sastāv no 5 nodaļām. Pirmajā nodaļā ir minētas galveno jēdzienu definīcijas. Otrajā nodaļā tiek izklāstīta saskarsmes būtība, tās nepieciešamība cilvēka dzīvē. Trešajā nodaļā darba autore apskata saskarsmes grūtības. Ceturtajā nodaļā ir analizēta literatūra par sociālo motīvu daudzveidīgumu, savukārt piektajā nodaļā tiek raksturotas 6-7 gadu vecu bērnu vecumposma īpatnības.
2.Galveno jēdzienu skaidrojumi
Saskarsme ir savstarpējo attiecību realizācija uzvedībā. Ar jēdzienu saskarsme vienlaikus apzīmē gan komunikāciju, gan mijiedarbību, gan sociālo percepciju. (Psiholoģijas vārdnīca, 1999.,128).
Saskarsme – cilvēkdarbības procesos cilvēku un to grupu mijiedarbībā, informācijas apmaiņā (saziņā) u. tml. uz savstarpējām attiecībām balstīta garīgā saskare, iekšējā saikne. Saskarsmes raksturs atkarīgs no personības īpašībām, saskarsmes prasmes.(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca,2000.,154).
Saskarsme – kontaktu nodibināšanas, uzturēšanas un attīstības process, ko rada vajadzība mijiedarboties.( Pļavniece M., Škuškovkina D.,2002.,68).
Saskarsme – ir viena no cilvēku darbības patstāvīgajām formām, kuras mērķis ir iedarboties uz saskarsmes partnera izturēšanos.(Kupčs J.,1997.,9).
Saskarsme – tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera(partneru) uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostādnes un attieksmes), aktivitātes pakāpi un darbību. (Omārova S., 1996.,11)
Attieksme – cilvēku saskarsmes raksturs, izturēšanās veids (pret ko), cilvēka rīcības, uzvedības aktīvā saistība, iekšējā sakarība ar apkārtējām lietām. Cilvēka attieksmes raksturu nosaka viņa (subjektīvā) vērtīborientācijas, no kuras viņš atvasina savas uzvedības normas.(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000.,22).
Motīvs – iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personas rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu.(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca,2000.,105).
Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēna darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzību, intereses u.c., kas ir pamatā cilvēka darbībai, rīcībai, uzvedībai, attieksmēm. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē : audzinātāju, skolotāju, klases biedru un vienaudžu attieksmes, sekmes, mācību procesa un paša darbības rezultāti u. tml.(Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca,2000.,105).
Rezumējums. Dažādu autoru saskarsmes definīcijas ir līdzīgas un, apskatot visas definīcijas, darba autore secina, ka saskarsme dod cilvēkiem iespēju apmainīties ar informāciju, paust savas domas, jūtas un parādīt savu attieksmi pret kaut ko, kā arī mēģina ietekmēt citu uzvedību, domas, jūtas un attieksmes, bez kurām nav iespējama mijiedarbība. Savukārt motivācija ir iekšējo faktoru sistēma, kura virza cilvēku uz mērķu sasniegšanu.
…
