Dzīvojot cilvēku sabiedrībā, cilvēkam vienmēr nākas kontaktēties ar citiem cilvēkiem ar dažādu zīmju un citu paņēmienu palīdzību. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Saskarsme ir ietverta jebkurā cilvēcisko kontaktu veidā, tās varā ir regulēt un mainīt katra atsevišķa indivīda psiholoģisko attīstību un uzvedību jebkurā dzīves situācijā.
Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamajiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus saskarsmes locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi.
Saskarsme- tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, aktivitātes pakāpi un darbību.
Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts līdz ar pirmo elpas vilcienu- atrodoties līdzās mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, skolā- studiju laikā un profesionālajās gaitās. Cilvēks visu savu dzīvi pavada saskarsmē, jo pēc dabas viņš ir radīts, kā sabiedriska un sociāla būtne. Jau no pašiem senākajiem laikiem, par kuriem informāciju mums sniedz vēsture, cilvēki ir dzīvojuši lielākās vai mazākās grupās, kaut gan sākumā tam par pamatu ir bijuši tieši izdzīvošanas kritēriji. Taču es domāju, ka Dievs, radīdams cilvēku, jau viņu ir veidojis tādu- sabiedrisku būtni.
Saskarsmes galvenā funkcija ir cilvēka sociālo vajadzību apmierināšana. Tā realizējas kā atsevišķu šaurāku funkciju summa.…