Savstarpējo attiecību jautājumi vienmēr bija un paliks aktuāli. Visi mēs pastāvīgi atrodamies saskarsmes situācijās - mājās, darbā, ārā, transportā, ar piederīgo ļaudīm un pavisam nepazīstami. Kontaktu milzīgs daudzums, kuros ikdienā stājas cilvēks, pieprasa no viņa nosacījumu un likumu rindas izpildi, kas ļauj viņam komunicēt, saglabājot personisku cieņu un distanci attiecībā pret citiem ļaudīm.
Saskarsmes procesu pārstāv informatīvas, emocionālas apmainīšanas, kuras gaitā katrs saskarsmes subjekts saņem ne tikai noteiktu informāciju, bet arī dzīves mijiedarbības pieredzi psiholoģisks izplatījums. Cilvēks, kā komunikācijas elements ir sarežģītais un jūtelīgs informācijas saņēmējs (recipients) ar savējām jūtām un vēlmēm, dzīves pieredze. Informācija, kuru viņš saņēma, var izsaukt iekšēju reakciju, kura var pastiprināt, sagrozīt vai pilnībā bloķēt informāciju, kura ir nosūtīta viņam. Informācijas uztveres adekvātums ir atkarīgs no esamības vai komunikatīvu barjeru neesamības saskarsmes procesā. Barjeras rašanās gadījumā informācija sagrozās vai pazaudē sākotnējo jēgu, bet gadījumu rindā vispār nerīkojas pie recipienta. Grūtības saskarsmē notiek vislielākajā mērā ne no pārāk augsta vai pārāk zema komunikabla līmeņa, bet, no iziešanas grūtuma no satrāpījušās situācijas un negatīvas komunikatīvas indivīda uzstādīšanas.
Psiholoģisku un komunikatīvu saskarsmes barjeru rašanās būtiski traucē gan atsevišķu indivīdu saskarsmei, gan veselu sociālu kārtu. Bet tā kā cilvēks - būtne ir sociāla - saskarsme viņam ir vienkārši nepieciešama. Dzīvē cilvēka nav pat paša neilgstošākā perioda, kad viņš atradās ārpus saskarsmes, ārpus mijiedarbības ar citiem subjektiem. Tieši tādēļ šī problēma aktuāla mūsdienās.…